Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Latvijā radīto pasaulslaveno liķieri „Allažu ķimelis” atkal grib ražot Allažos 10

Bizness un ekonomika
2012. gada 19. martā 09:57 2012. gada 19. martā 09:57
 
Nākamgad populārajam ķimeņu liķierim „Allažu ķimelis” aprit 190 gadi. Pirmo reizi nu jau pasaules slavu un atzinību ieguvušais liķieris tika izgatavots Allažu muižas spirta brūzī 1823. gadā.

Interneta izsolēs tukšas dažādās pasaules valstīs ražotās „Allažu ķimeļa” jeb „Allasch kummel” pudeles kolekcionāri var nopirkt par apmēram 15 eiro (ap 10 latiem) gabalā.

Sagaidot nozīmīgo jubileju, allažnieki nolēmuši ne tikai izpētīt šī stiprā dzēriena vēsturi, bet arī atjaunot tā izgatavošanu Allažos.

Lielo vēsturisko pavērsienu dēļ ķimeļa ražošana Allažu spirta brūzī tika pārtraukta pēc pirmās Latvijas brīvvalsts nodibināšanās. Līdz ar muižnieku īpašumu atsavināšanu Allažu baroni – Blankenhāgeni, kuri nodibināja „Allažu ķimeļa” ražotni, izceļoja uz Vāciju, kur Šverinā nodibināja īpašā ķimeļu liķiera ražotni, kuru 1939. gadā pārcēla uz Amsterdamu.

Šobrīd „Allažu ķimeli” ražo ne tikai Rīgā, „Latvijas balzamā”, bet vēl vairākās Eiropas valstīs, kura tas pazīstams ar savu vācisko nosaukumu „Allasch kummel” (dažādās pasaules valstīs ražotā šī alkoholiskā dzēriena stiprums ir atšķirīgs un tas var būt pat 48 grādus stiprs). Daudzās valodās ar vārdu „Allaži” tā vāciskajā formā „Allasch” apzīmē visu ķimeņu liķieru kategoriju.

„Latvijas balzama” ražotais 40 grādu stiprais „Allažu ķimelis”.

Pirmo reizi „Allažu ķimelis” pasaules atzinību ieguva 1830. gadā Leipcigas gadatirgū un kopš tā laika arī sāka savu slavas gājienu pa izsmalcinātu dzērienu mīļotāju bāriņiem. Jāteic, ka pēc 1. pasaules kara ķimeņu liķiera īpašo receptūru uz Vāczemi aizveda Blakenhāgenu dzimtas pārstāvis Otto, kurš vēlāk „Allažu ķimeli” ražoja Amsterdamā.

Tomēr jāuzsver, ka ķimelis pasaulē ir pazīstams ar konkrēto savu izcelšanās vietu – Allažiem, un tas tāpat kā melnais Rīgas balzams ir unikāls Latvijas dzēriens.

Diemžēl laika gaitā populārā dzēriena unikalitāte ir mazliet pabalējusi. Viens no galvenajiem „Allažu ķimeļa” unikālās garšas noteicējiem bija tas, kas ūdens liķiera pagatavošanai tika ņemts no avota Allažmuižas tuvumā. Tomēr pašreiz no Allažu avotu ūdens ķimeņu liķieri vairs negatavo ne „Rīgas balzamā”, ne citur pasaulē.

Tagad veco receptūru nolēmis atjaunot allažnieks, ķīmijas profesors Jānis Teterovskis, kurs mājās pagatavojis ķimeņu liķieri tieši no ūdens, kas ņemts no Allažu avota.

Nesen Allažu bibliotēkā bija unikāla iespēja tās apmeklētājiem izgaršot un degustēt piecu dažādu ražotāju izgatavotos ķimeļus. Pēc aptaujas, pirmo vietu saņēma Teterovska darinātais liķieris, aiz tā atstājot Vācijā un Austrijā ražotos ķimeļus. Savukārt Rīgas „Latvijas balzamā” darinātais „Allažu ķimelis”, lai cik arī tas nebūtu skumji, neatbilda degustācijas dalībnieku gaumei un šoreiz palika pēdējā vietā.

Teterovskis „Rīgas Apriņķa Avīzei” atzina, ka debija Allažu bibliotēka bija viņa pirmais mēģinājums publiski reanimēt veco Allažu liķiera slavu. Viņš kā ķīmijas profesors ir pārliecināts, ka ķimeļa izcilo garšu nodrošināja tieši tas, ka tā pagatavošanai izmantots Allažmuižas tuvumā esošā avota ūdens. Diemžēl kolhozu laikos, veicot meliorāciju, nu šis avots ir aizbērts un Teterovskis ūdeni ņemot no cita avota.

Vēsturiskā Allažu muiža, kuras baroni pirms 190 gadiem savā spirta brūzī saka ražot slaveno „Allažu ķimeli”.

Jāuzsver, ka allažnieki ķimeli joprojām godā. Allažu pagasta entuziasti projekta „Zudusī Latvija” ietvaros veikuši slavenā „Allažu ķimeļa” izpētes darbu un Allažu bibliotēkā glabājas izpētes materiāli un fotoattēli. Līdz 6. aprīlim Allažu bibliotēkā ir apskatāma „Allažu ķimeļa” vēsturei un izplatībai pasaulē veltīta izstāde.

Tai pašā laikā pašreizējais „Allažu ķimeļa” ražotājs Latvijā – „Latvijas balzams” šo unikālo liķieri nolēmis reģistrēt Eiropā pēc aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības pakāpi konkrētiem produktiem.

Jāatgādina, ka „Allažu ķimeļa”, kurš savulaik bijis labi pazīstams un iecienīts pat Britu karaļnamā, glāzi pirmskara gados Viduseiropā bijis populāri iebaudīt pie pēcpusdienas kafijas galda. Jāteic, ka ķimelis ir labs papildinājums teju vai jebkurai maltītei, tomēr, kā stāsta kulinārijas smalkumu pazinēji, vislabākā garšas saderība tam ir ar dillēs vārītiem upes vēžiem.

Kasjauns.lv/ Foto:

www.zudusilatvija.lv , publicitātes foto

Citi šobrīd lasa

"Puisītis ieraudājās, bet neviens pie viņa nesteidzās..." surogātmāte atklāj, kā tas ir - dzemdēt un atdot bērnu citiem
Samanta Tīna atklāj piecus noslēpumus par sevi: runā arī par plastiskajām operācijām
Vai tiešām cīņas sports ir domāts sievietēm? UFC skaistules seja pēc cīņas izskatās baisi
Skatīt visus komentārus

"Из своего огорода!": Галкин показал, чем его кормит Пугачева

Памела Андерсон рассказала, по каким поводам надевает свой знаменитый красный купальник из 90-х