"Pērn Rīgas domes deputāti izsnieguši aizdevumus kopā 9,421 miljona latu apmērā
Pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti publiski neatklātām firmām vai personām kopumā aizdevuši 9 420 503 latu, svētdien vēsta LTV1 raidījums "De facto".
Raidījums norāda, ka Rīgas domes pozīcijā strādājošie deputāti ir ne vien krietni turīgāki par opozīcijā sēdošajiem, bet pie varas esošie krietni samazinājuši skaidrās naudas uzkrājumus. Taču tā vietā lielāki kļuvuši deputāti aizdevumi.
Saskaņā ar sniegto informāciju pagājušajā gadā vidējie ieņēmumi uz vienu Rīgas domes valdošās koalīcijas deputātu bija 29 098 lati, savukārt vidējie ieņēmumi uz vienu opozīcijas deputātu - 23 745 lati. Raidījums piebilst, ka arī šeit lielu daļu nopelnījuši tie opozīcijas deputāti, kuri pietuvināti valstī valdošajai koalīcijai, piemēram, Edgars Jaunups, Ēriks Škapars un Olafs Pulks. Vienlaikus "De facto" atzīmē, ka Jaunups arī atradis iespēju, kā deklarācijā uzrādīt ienākumus, gandrīz 33 tūkstošu latu apmērā ar paskaidrojumu "un citi ieņēmumi".
Trīs minētie deputāti ievērojamas naudas summas arī uzglabā skaidrā naudā, tostarp Škapars šādi izvēlējies glabāt 44,5 tūkstošus latu. Viņš savu izvēli raidījumam skaidroja ar to, ka pēkšņi var rasties nepieciešamība ātri tikt pie skaidras naudas.
Raidījums atzīmē, ka opozīcijā esošo Rīgas domes deputātu uzkrājumi skaidrā naudā aizvadītā gada laikā palielinājušies vidēji par 2%, savukārt pie varas esošos - "Saskaņas centra" (SC) un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) deputātu skaidras naudas uzkrājumi vidēji sarukuši par 43%. Tā, piemēram, Rīgas domes deputāts Vladimirs Dolgins (SC) 2010.gadā bija uzkrājis vairāk nekā 215 160 latus skaidrā naudā, bet pērnā gada beigās palikuši vien 91 902 lati. Dolgins raidījumam norādīja, ka banku sistēma klibo un drošāk glabāt skaidrā naudā. Savukārt reizē ar skaidras naudas samazināšanu, viņa deklarācijā parādījusies jauna aile – 342 tūkstošu latu aizdevums. Dolginam par nepilnu pusmiljonu latu pērn sarukuši arī uzkrājumi bankās.
Vērienīgi krājumi un darījumi bijuši arī SC deputātiem, tostarp Mihails Kameņeckis skaidrā naudā bankas seifā glabā 161 072 latus, kas ir par gandrīz trīsdesmit tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Viņš gan solījis iemaksāt šo summu bankā, bet uzsvēris, ka pēc tam tik un tā daļu līdzekļu glabāšot banknotēs, ne bankas kontā.
Savukārt daudzu kompāniju īpašnieks, SC deputāts Andrejs Kozlovs pēc "de facto" aprēķiniem pērn dzēsis saistības vai aizdevis par aptuveni 140 tūkstošiem latu vairāk nekā to ļāvuši viņa uzrādītie līdzekļi. "Radinieces iedevušas", skaidroja deputāts, piebilstot, ka deklarācija ir sarežģīts dokuments. "Es aizņēmos naudu no savas ģimenes un situācija ir tāda, kāda ir," sacīja Kozlovs. Viņš arī norādīja uz vairākām hipotēkām un darījumiem ar sev piederošajām kompānijām.
Uz deklarācijas sarežģītību norādīja arī koalīcijas deputāts, Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) - šīs amatpersonas deklarētie izdevumi deklarētos ieņēmumus pārsniedz par 28 792 latiem. Raidījums pieļauj, ka neatbilstību, iespējams, veido jauns, 72 tūkstošu latu liels aizdevums, kas tiek pamatots ar cesijas līgumu. "Es pildu katru savu pienākumu pret valsti, kas man ir noteikta ar likumu, iesniegt ikgadējo deklarāciju un līdz šim nekādi jautājumi nav radušies. (..) Tur bija pamatojums, kas minēts papildus daļā, ka reāla nauda netika aizdota, tur notikusi cesija. Nauda, kas iepriekš skaitījās kā iemaksāts avanss, šobrīd ir pārveidots par cesiju. Un attiecīgi sadaļā par aizdoto naudu palielinājās," skaidroja Stepaņenko.
Savukārt deputāts un ārsts Jānis Zaržeckis, lai gan saskaņā ar deklarāciju, viņa ienākumi pagājušajā gadā bijuši 43 tūkstoši latu, lielāko daļu – ap simts tūkstošiem no skaidrā uzkrātās naudas aizdevis sev piederošajam uzņēmumam "Jaunciema osta", kas nodibināts pagājušajā gadā. "Te nebūtu nekā dīvaina, ja vien Zaržeckis laikrakstam "Dienas Bizness" nebūtu lielījies, ka šajā objektā investētos līdzekļus neskaitot. Tomēr firmas gada pārskatā redzams, ka tās vienīgie ieņēmumi ir Zaržecka paša aizdotie 103 tūkstoši lati," norāda raidījums. Zaržeckis raidījumam teica, ka līdz šā gada sākumam ēkas izbūvē patiešām ieguldīti simts tūkstoši, bet uz šo brīdi ieguldījumu jau būs mazlietiņ vairāk. "Cipari nav mana stiprā puse. Es drīzāk rēķinu uz priekšu, kas man vēl būs nepieciešams, lai tas būtu gatavs. Bet tos rēķinus, ko esmu samaksājis, es mēģinu aizmirst, lai es varētu labi gulēt," pauda Zaržeckis, vēlreiz apliecinot, ka milzīgā ēka Ķīšezera krastā patiešām ir uzcelta par minētajiem līdzekļiem. "Es visu, līdz pēdējam, ko nopelnīju, tur ieguldīju. Vēl joprojām notiek daži būvdarbi. Tā nav tikai nauda, es tur ļoti daudz daru pats – roku, metinu, bruģēju," klāstīja deputāts.
Raidījums arī atzīmē, ka pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti pērn aizdevuši ievērojamas summas - kopumā 2011.gadā deputāti publiski neatklātām firmām vai personām aizdevuši 9 420 503 latu. Turklāt pēdējā gada laikā aizdevumu kopsumma palielinājusies par trešdaļu jeb trim miljoniem latu.
"De facto" arī piebilst, ka finanšu grūtības patiešām domniekus nav vajājušas - deputāti parādi pērn samazinājušies par trešdaļmiljonu un tie ir 2,3 miljoni - krietni mazāk par uzkrājumiem un aizdotajām summām.
