„Nulles deklarācijas” rada neatbildētus jautājumus

Kasjauns.lv skaidro, kam tad īsti šīs deklarācijas ir jāiesniedz. Savukārt zvērinātā advokāte Ingrīda Latimira stāsta, kādas neskaidrības rodas šo deklarāciju sakarā.

Likums par „nulles deklarāciju” nosaka, ka Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem (kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) ir:

* jādeklarē vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi Latvijā, uz kuriem līdz šim nav nostiprinātas īpašumtiesības Zemesgrāmatā, kā arī īpašumi ārvalstīs (nav jādeklarē īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortehnikas reģistrā, Civilās aviācijas reģistrā un Latvijas kuģu datu bāzē);

* jādeklarē transportlīdzeklis ārvalstīs, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;

* jādeklarē naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru katra kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu;

* jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu;

* jādeklarē arī iepriekšējos punktos neminēts īpašums, piemēram, mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu;

*  jādeklarē arī līgumi ar vērtību virs 10 000 latiem, saskaņā ar kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā iecerējusi atklāt īpašu mājaslapu internetā, kurā iedzīvotājiem būs iespējams uzzināt par mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanu un ar testa palīdzību noskaidrot, vai viņiem ir pienākums deklarāciju iesniegt.

Tāpat drīzumā paredzēts sākt izplatīt informācijas lapas, kurās iedzīvotāji varēs uzzināt par sākumdeklarāciju iesniegšanu.

Savukārt video rullīši televīzijā būšot skatāmi tikai maija vidū, kad tuvosies deklarāciju iesniegšanas beigu termiņš, jo tieši tad VID iecerējis iedzīvotajiem par deklarēšanās pienākumu atgādināt īpaši, aģentūrai LETA stāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļas priekšniece Agnese Grīnbega. Viens no iemesliem, kāpēc sākumdeklarāciju iesniegšanai domātie video nebūs skatāmi ātrāk, esot ierobežotais finansējums - VID vienkārši neesot naudas, lai reklāmas televīzijā pārraidītu ātrāk.

VID par sākumdeklarēšanu rīko arī bezmaksas seminārus visā Latvijā, konsultē gan klātienē VID nodaļās, gan pa VID informatīvo uzziņu tālruni – 1898.

VID jau iepriekš ziņoja, ka, plānojot sabiedrības informēšanas pasākumus, galvenie akcenti tiks likti uz mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa otro pusi, noslēguma daļu.

Zvērinātā advokāte Ingrīda Latimira Kasjauns.lv uzskata: „Analizējot Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumus iemaksā kontā kredītiestādē” arī rodas daudz neskaidrību. Pirmkārt, šie noteikumi ir vislabvēlīgākie bankām. Visām Personām jāatceras, ka gan par skaidras naudas ieguldīšanu virs noteikta limita, gan par tās izņemšanu Personas maksā bankai noteiktu procentu no ieguldāmās summas. Bankai būs arī ekskluzīvas iespējas izmantot ieguldītos līdzekļus. Jautājums ir vai mēs ticam Latvijas banku sistēmai un vai nebūs tā kā tas noticis vairākkārt, ka atnākot izņemt savus ieguldījumus atrodam bankrotējušu banku. Laikam tāpēc noteikumos ir rakstīts, ka skaidras naudas iemaksas savos kontos var veikt gan Latvijas, gan ārvalstu bankās.

Noteikumi nosaka, ka  ja Personai skaidras naudas kopsummas uzkrājums pēc 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00 pārsniedz 10 000 latu (amatpersonai 4 000 latu), Persona iemaksā savā kontā kredītiestādē skaidras naudas uzkrājumu apmērā, kas pārsniedz minēto apjomu. Tālāk, noteikumi nosaka, ka Personai skaidras naudas uzkrājumi jāiemaksā savā kontā tā, lai naudas līdzekļi kontā atrastos no 2012. gada 1. jūnijā pulksten 24.00 un vismaz līdz 2012. gada 2. jūnijam pulksten 00.05 un Persona VAR norādīt atsauci uz deklarācijas likuma izpildi.

Savukārt, noteikumu pēdējais punkts nosaka, ka Persona var brīvi rīkoties ar savā kontā iemaksātajiem naudas uzkrājumiem, izņemot laiku, tās 5 minūtes, kas minētas iepriekš. Kur rodas pretruna? Ja Persona iemaksā savā kontā naudu, piemēram, 2012. gada martā, tad saskaņā ar noteikumiem, Personai šie līdzekļi jāglabā līdz 2012. gada 2. jūnijam pulksten 00.05. Kā tas sasaucas ar noteikumu punktu, ka Persona var brīvi rīkoties ar saviem skaidras  naudas uzkrājumiem? Un vai tas tomēr nenozīmē, ka visiem skaidras naudas uzkrājumi būtu jāiegulda kontā tikai 2012. gada jūnija pulksten 24.00 uz 5 minūtēm?

Lai ieguldītu naudu savā kontā Personām, pirmkārt, nauda jāaizgādā līdz bankai. Ja tie ir daži tūkstoši vēl varu iedomāties, bet ja vairāk? Kas var garantēt personas drošību?

Un kas notiks ar Personām, kurām skaidras naudas uzkrājumi ir valūtās, kādas Latvijas kredītiestādes nepieņem? Noteikumi nosaka, ka šādā gadījumā Personai pēc VID pieprasījuma ir jāuzrāda šī valūta. Turpretim noteikumi nenosaka, vai Persona ir tiesīga brīvi rīkoties ar šiem līdzekļiem un  kāds ir VID prasību termiņš.

Jāatceras, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu likums nosaka, ka, ja aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa pārsniedz 1500 latus, tad iemaksu var veikt trijās reizēs, taču uz šo nodokļa maksājumu ir attiecināmas likuma „Par nodokļiem un nodevām” normas par nodokļa samaksas termiņa pagarināšanu, nokavējuma naudas aprēķināšanu un nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu piedziņu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt to, ka likumā nav noteikta amatpersonu atbildība par deklarācijā minēto datu drošu uzglabāšanu un datu noplūdi. Publiski ir pieejama informācija par to, ka ir iespēja iegūt informāciju no esošās VID datu bāzes, kā arī ir zināms, ka informācija noplūst pat no KNAB.

Man zināma arī citu valstu pieredze īstenojot sākuma deklarēšanos. Piemēram, Vācijā nevienam neko un nekur nevajadzēja nest, pietika ar to, ka Personas uzaicināja notāru un viņš/viņa notariāli apstiprināja Personas mantisko stāvokli.”

Par nulles deklarācijas iesniegšanu (Ventspils Video)

Kasjauns.lv