Latvijas šoferi ārzemēs maksā, bet mūsu valstij naudu nevajag

Lietuvā tranzīta nodokli ieviesa 2007. gada vasarā, tas jāmaksā, ja pasažieru auto ir vismaz deviņas sēdvietas, vai arī braucat ar kravas auto, kura pilna masa ir, sākot ar divām tonnām. Nodoklis jāmaksā par braukšanu pa valsts nozīmes ceļiem un izvairīties no tiem būs sarežģīti, sevišķi, ja plānots aizbraukt uz kādu no lielajām pilsētām.

Nodokli – 37 litus jeb septiņarpus latus par vienu diennakti – var samaksāt robežpunktos un daudzās degvielas uzpildes stacijās, ieguvums būs vējstiklā ielīmējama uzlīme jeb eirovinjete. Ja tās nebūs, draud bargs naudas sods, no 122 latiem līdz pat 528 latiem.

Vēl vairāk jāmaksā par kravas auto, atkarībā no masas nodoklis par diennakti ir 29 vai 37 eiro. Jāmaksā arī citur, piemēram, Baltkrievijā nodokli iekasē par kravinieka braucienu – 20 līdz 35 eiro, Dānijā un Zviedrijā eirovinjete izmaksās astoņus eiro par dienu (sīkāka informācija Autotransporta direkcijas mājas lapā – http://www.atd.lv/lat/noderiga_info/?doc=1461).

Pirms dažiem gadiem sarosījās arī mūsējie, bet nekur tālu netika. 2008. gada 11. decembrī Saeima pieņēma „Autoceļu lietošanas nodevas likumu”, paredzot, ka autoceļu lietošanas nodeva jāmaksā par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 tonnām.

„Tomēr pēc autopārvadātāju lūguma un kopējās valsts finansiālās situācijas pasliktināšanās likuma spēkā stāšanās atlikta līdz 2014. gada 1. janvārim, jo finansiālais slogs, veicot nodevas maksājumus, kritīs galvenokārt uz vietējiem, Latvijā reģistrētajiem pārvadātājiem,” šādu atbildi Kasjauns.lv saņēma no Satiksmes ministrijas.

Patiesībā jau tranzīta nodoklis būtu piemērojams ārzemniekiem, nevis savējiem. Pašlaik kravas furgoni no Lietuvas, Polijas, Vācijas, Krievijas un citām valstīm brīvi šķērso Latviju, dangājot jau tā ne pārāk labos ceļus. Tālbraucēji šoferi nav tūristi, viņiem svarīgākais ir ātrāk tikt līdz galamērķim, tā ka naudiņa no viņiem atlec ja nu vienīgi kādam ceļmalas veikaliņam un vēl arī meičām, kas gaida klientus Ķekavā, pie Rīgas apvedceļa.

Ko par šādu situāciju saka eksperti? TV raidījuma „Zebra” vadītājs Pauls Timrots uzskata: „Katrai valstij ir savi nodokļi, kā grib, tā dara. Par mūsu briesmīgajiem ceļiem prasīt nodokli būtu ļauna ironija. Mūs ar pirkstiem nobakstīs, ja par tādiem grumbuļiem gribēsim naudu.”

Automoto biedrības LAMB prezidents Juris Zvirbulis ir citās domās un izsakās visai ironiski: „Droši vien atbildīgās institūcijas uzskata, ka mums ir vislabākie ceļi, vislabākā situācija budžetā un nekādu papildus naudu nevajag. Četrdesmit un vairāk tonnu smagās kravas mašīnas tikai uzlabo ceļu kvalitāti.”

Jau runādams nopietni, Zvirbulis, protams, uzskata, ka šāds nodoklis ir jāievieš kravas automašīnām un iekasētā nauda simtprocentīgi jāizmanto ceļu atjaunošanai. „Leiši brauc Latvijā, neko nemaksājot. Man, ja jābrauc savākt klienta auto Lietuvā, par evakuatoru jāmaksā, astoņus latus par dienu. Tas sadārdzina klienta rēķinu. Tikmēr lietuviešiem Latvijā novēl laimīgu ceļu,” saka LAMB prezidents. Satiksmes ministrijas atbilde viņam šķiet savāda — runa taču ir par nodokli, ko maksātu ārzemnieki.

Arī Autopārvadātāju asociācijas „Latvijas Auto” padomes izpildsekretārs Aivars Buls atgādina, ka tranzīta nodoklis ir gandrīz visās valstīs apkārt Latvijai. Mūsējie maksā, bet poļi, lietuvieši un daudzi citi brauc par velti. „Ja tādu maksu ieviestu pie mums, varbūt varētu samazināt akcīzes nodokli,” spriež Buls. Par ministrijas skaidrojumu viņš secina: „Dīvaini atbildējuši.”