Ekonomikas ministrijas darba stils pārsteidz naftas urbējus - pazūd svarīgs dokuments
Ekonomikas ministrijā pašlaik izskata valdības noteikumu projektu, kas noteiks naftas ieguvi Latvijā. Reāli šajā nozarē darbojas tikai viens uzņēmums, kas jau saskāries ar to, ka tā priekšlikumus ierēdņi piecas dienas nobēdzināja savos kabinetos.
Proti, 11. aprīlī Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija iesniedza Ekonomikas ministrijai savus priekšlikumus, par saņemšanas datumu liecina atzīme uz dokumenta. Liels bija asociācijas vadības pārsteigums, kad tā saņēma ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces parakstītu atbildi, kur teikts, ka minētā vēstule saņemta 16. aprīlī. Pūce informēja, ka valdības noteikumu projekts 16. aprīlī iesniegts Valsts kancelejā – vārdu sakot, asociācija nokavējusi!
Gan uzņēmumu, gan asociāciju neapmierina vairāki punkti valdības noteikumu projektā. Piemēram, pēc asociācijas domām, nepamatota ir prasība samazināt licences laukumu, atļaujot ierīkot urbumu ne tuvāk par 100 metru no kaimiņu zemes gabala (izņemot gadījumus, kad īpašnieki ir vienojušies).
„Licence ir spēkā līdz 2021. gadam, īpašnieks plāno savus resursus un darbību, bet tagad jauni noteikumi ar atpakaļejošu spēku visu mainītu,” saka SIA „Baltic Oil Managament” (BOM) valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite. Vienīgā vieta Latvijā, kur urbj naftu, ir Kuldīgas novada Gudeniekos, BOM šeit plānojusi septiņus urbumus, pašlaik ir četri, no kuriem pēdējais izrādījās neveiksmīgs.
Ja īstenos ministrijas plānu, naftas urbēji zaudēs trešo vai ceturto daļu no licences laukumiem – samazināsies teritorija, kur varēs meklēt vērtīgās iegulas. Līdz šim visa zeme bija īpašnieka rīcībā, bet nu iecerēts būtībā ierobežot īpašumtiesības. Poželaite: „Civillikums nosaka, ka zemes īpašnieka tiesības var ierobežot tikai ar likumu, testamentu, bet ne ar Ministru kabineta noteikumiem.”
Gribot vai negribot, bet šajās peripetijās cauri vīd kaimiņa Ulda Pumpura intereses – pazīstamais miljonārs, „Užavas alus” īpašnieks blakus BOM urbumiem iepircis zemi. Uz viņa zemes gan ir tikai viens vecs urbums no padomju laikiem, bet, ja pieņems minētos valdības noteikumus, bez vienošanās ar kaimiņu brīvi strādāt vairs nevarēs. Rodas iespaids, ka viena cilvēka interesēs nu strādā vesela ministrija.
„Pirms gada bija zvans no viņa jurista ar lūgumu tikties, un tad man piedāvāja nopirkt šo urbumu (Pumpuram piederošo – red.) par vienu miljonu,” atklāta ir Poželaite. Par tik dārgu cenu darījums nenotika, turklāt, iespējams, dzīlēs nemaz nav nekā vērtīga. Pēdējais urbums apmēram 36 metrus no Pumpura robežas bija tukšs.
„Zemes īpašnieku lietas regulē Civillikums, Ekonomikas ministrijai patiesībā nav nekāds ne uzdevums, ne kompetence iejaukties privātās īpašnieku attiecībās,” piebilst Poželaite. No kaimiņa zemes trīs urbumi ir tuvāk par 100 metru, tātad ierēdņu plāni visai nopietni apdraud BOM darbību. „Tas nozīmē, ka nevienu urbumu nevarēsim izmantot. Uz to mums atbildēja, ka tā taču ir izpētes fāze, ieguvei varēsim urbt, kur gribam, tikai ne tuvāk par 100 metru. Uzņēmējiem nav interesanti vienkārši urbt, iegūt datus, tos vēl atdot valstij par velti un mīnusus vienkārši norakstīt,” komentē BOM valdes priekšsēdētāja.
Lietuvā un Polijā valsts par izpētes urbumiem uzņēmējiem pat atmaksā 50% nodokļu veidā. Tā ir arī kompensācija par iegūto datu nodošanu valstij. „No mums šos datus pieprasa bez maksas,” teic Poželaite.
Turklāt ārzemēs eksperimentālais urbums automātiski kļūst par ieguves urbumu. Latvijā ierēdņi rīkojas savdabīgi – noteikumu projektā plānots eksperimentālajai fāzei atvēlēt 180 dienas. Bet – nevis katram urbumam atsevišķi, bet gan visiem kopā. Proti, ja pirmais urbums iesākts pirms diviem mēnešiem, nākamajam atliek četri mēneši, aiznākamajam – vēl mazāk. Poželaite: „Šīs 180 dienas attiecas uz visu eksperimentālo fāzi, neatkarīgi no tā, cik mums ir urbumu.” Dziļums ir 950 līdz 970 metru, izurbt var vienā līdz piecos mēnešos.
BOM eksperimentālā ieguve jāpabeidz līdz nākamā gada oktobrim. „Kamēr to nepabeidzam, rūpniecisko ieguvi nedrīkstam sākt,” absurdo situāciju raksturo Poželaite. Tas nekas, ja par urbumu droši zināms, ka te vērts strādāt – nedrīkst un viss.
Līdz ar to nav zināms, kad Gudeniekos sāksies īsts naftas bizness. „Kad būs sakārtota likumdošana, kad sajutīsimies, ka varam strādāt,” atbild Poželaite. Pagaidām eksperimentālajā izpumpētā nafta nesedz izmaksas, bet iztērēti jau septiņi miljoni latu.
