Latvijas ierēdņi no Rīgas brīvostas aizbaidījuši miljoniem vērtas investīcijas

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušajā nedēļā nosūtījis Rīgas brīvostai vēstuli, kurā informē, ka izbeidzis pārbaudi pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, jo nav konstatējis interešu konfliktu viņa darbībās, slēdzot zemes nomas līgumu Rīgas brīvostā ar kapitālsabiedrību SIA „Baltic Infrastructure Development”.

Investors bija iecerējis būvēt Baltijā un Skandināvijā lielāko sadzīves preču komplektēšanas ražotni un vairumtirdzniecības ekspozīcijas centru nepilnu 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) vērtībā. Potenciālais investors solīja vairāk nekā 2700 darba vietu un piektajā darbības gadā pārkraut vismaz 180 000 konteineru. No līguma slēgšanas brīža projekts paredzēja ikgadējo garantēto zemes nomas maksu aptuveni 190 000 latu apmērā.

Darījums bija saistīts ar 166 hektāriem applūstošu pļavu tūlīt aiz Spilves lidlauka. Tā ir purvaina vieta, kuras sauszemes pleķīšos izvietojušies mazdārziņi, kas pavasarī pazūd zem ūdens. Šī teritorija atrodas Rīgas brīvostas apsaimniekoto zemju robežās.

Tomēr pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Loginovam daļēji piederošs uzņēmums ticis pie vērienīga zemes nomas līguma Rīgas brīvostā, tika uzsākta darījuma likumības pārbaude, Singapūras uzņēmums „Valhalla Commodities Investments” šā gada aprīlī līgumu ar Rīgas brīvostu lauzis.

Radušos situāciju Kasjauns.lv lūdza komentēt juristu Edgaru Karuli. Viņš saka:

„Klasiskā latviešu ierēdņu problēma, kas ne pirmo reizi nobremzē kādu projektu līdz kamēr tā attīstītājiem vai nu apnīk cīnīties vai atrodas kāds cits pievilcīgāks projekts – bailes vai neuzņēmība pieņemt atbildīgu lēmumu. Un tas tāpēc ka ierēdnis pārsvarā domā par savas vietas noturēšanu un varbūt vēl arī par savu karjeru, bet negrib un, jāatzīst, citreiz arī nav spējīgs domāt globāli, nav spējīgs izprast kopējās valsts ekonomikas attīstības nepieciešamības.

Šī piesardzība vai nu liek novilcināt lēmuma pieņemšanu vai arī uzvelt atbildību uz citiem pleciem, vislabāk uz tiesībsargājošajām iestādēm, kā šajā gadījumā uz KNAB. Nu KNAB ir izdarījis savu darbu, vienīgais pieņēmis atbildību sājā lietā, bet tautas valodā runājot – vilciens ir aizgājis.

Valsts vai pašvaldības amatpersona, kas, vienkārši ar smaidu sejā, stulbi, turēja stacijas durvis ciet, kamēr nesaņems atbildi no laboratorijas, vairs tikai paplāta rokas – oi, atvainojiet, bet Jūs uz vilcienu nepaspējāt. Tagad kārta nākošajam! Un nevienā brīdī viņš neiedomājās, ka faktiski viņa kā vilciena dežuranta algu jau nodrošina ienākumi no biļetēm, ko pārdod, nevis dzelzs kaste pie stacijas durvīm – bankomāts.

Valsts gan deklarē, ka ir atvērta investīcijām, bet valsts pārvaldes sistēma ir būvēta pretēji, pārapdrošināšanās vienam par otra lēmumiem, nobremzē vai aptur daudzas iniciatīvas, un ja mēs paanalizējam, tad projektam kurā ir latviešu izcelsmes nauda vai pat tikai uzvārds, ir daudz mazākas izredzes iegūt zaļo gaismu. Negribētos to norakstīt tikai uz stulbumu, varbūt šeit pieskaras arī nacionālo īpatnība – skaudība.

Lai gan, kā Alberts Einšteins teica: „Bezgalīgas ir tikai divas lietas - Visums un cilvēku stulbums”. Par Visumu gan es vēl īsti neesmu pārliecināts…”

Par lielā investora „aizdzīšanu” no Rīgas ir sašutis arī zvērinātais advokāts Aldis Gobzems un viņš Kasjauns.lv sacīja: „Pirms sensāciju radīšanas, visiem ieteiktu iepazīties ar likumdošanu, kas regulē amatpersonu rīcību konkrētos gadījumos. Vispirms vajadzēja pārliecināties, vai tik tiešām saceltajai ažiotāžai par Rīgas brīvostas pārvaldnieka „interešu konfliktu” ir vai nav pamats. Un tikai pēc tam, ja būtu reālas aizdomas par kaut ko nelikumīgu, ierosināt kontroles un pārbaudes. Viss notika kājām gaisā un, kamēr tiks uzpūsta sensācija un skanēja apvainojumi pie nekā nevainīgajiem, Rīga pazaudēja investoru, kas pie mums varēja ieguldīt daudzus miljonus.

Nepārbaudīta informācija, par ko liecina šis gadījums, bojā ne tikai investīciju klimatu Latvijā, bet arī valsts prestižu kopumā.”