Ministrija ar sabiedrības interesēm saprot miljonāru Pumpuru
Ekonomikas ministrija, bremzējot naftas ieguvi Gudeniekos, nepārprotami lobē miljonāra, „Užavas alus” īpašnieka Ulda Pumpura intereses. Viņš uzskata, ka kaimiņiem ir jādalās.
Topošie Ministru kabineta noteikumi par ogļūdeņražu ieguvi joprojām nav pieņemti, kas apgrūtina SIA „Baltic Oil Managament” (BOM) darbu nomātajā teritorijā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. „Nekas nav mainījies,” atklāta ir BOM valdes locekle Sigita Poželaite. „Vienīgi aizvien vairāk izkristalizējas tas, ka galvenā noteikumu problēma ir saistīta ar blakus zemes īpašnieka Pumpura interesēm.”
Pumpurs pieprasa dalīties
Jau pagājušā gada martā intervijā portālam BNN Uldis Pumpurs par darbību kaimiņu zemes gabalā paziņoja: „Pie mazākā misēkļa ar urbumiem un straujāku izsūknēšanu, zeme uz 20 gadiem tiktu sabojāta ar gruntsūdens līmeņa celšanos. Esmu tur visu pārtraucis, netērējos un sagatavoju vēstules Šmidres kungam un Ekonomikas ministrijai, ka „biznesā vienmēr ir jādalās…””
Arī tagad Pumpurs, Kasjauns.lv vaicāts, uzsver, ka urbējiem kaimiņos vajadzētu prasties un dalīties, jo iespējamās naftas iegulas esot kā savienotais trauks, proti, ja BOM sūknēs, tad arī no viņa naftas. Viņaprāt, nepareiza urbšana tiešām var nodarīt lielu ļaunumu un tad varēs turpināt tikai pēc 20 gadiem. Pumpurs esot Gudenieku naftas lietas pētījis ilgu laiku, bijis Krievijā, ticies ar speciālistiem, tāpēc zinot, ko runā.
Pumpurs atzīst, ka pats naftu nav mēģinājis urbt, bet viņš negribot ieguldīt naudu, turklāt miljonus, tur, kur kāds cits jau ir darbojies. „Ir par vēlu,” teic uzņēmējs, vēlot konkurentiem veiksmi. „Man tur ir epicentrs” apgalvo Pumpurs, kurš savu pārliecību balsta uz PSRS laika dokumentiem: „Man jau nebija jāpēta, man bija visi dati.” Pēc viņa vārdiem, Gudeniekos varētu iegūt līdz 140 000 tonnu naftas, un tieši zem viņa īpašuma ir dziļākais slānis.
Grib aizliegt urbt tuvāk par 100 metriem no robežas
Realitāte liecina, ka Pumpuram ir panākumi – Ekonomikas ministrija šobrīd bremzē naftas ieguvi BOM nomātajā teritorijā. Iecerētajos noteikumos plānots būtisks ierobežojums – ogļūdeņražu ieguves urbums nedrīkst būt tuvāk par 100 metriem no jebkura licences laukumā neiekļauta zemes īpašuma robežas, izņemot gadījumus, ja saņemta zemes īpašnieka rakstiska atļauja. Latvijas likumdošanā noteiktā norma, ka zemes īpašniekam pieder visas dzīļu bagātības virzienā uz Zemes centru, tādējādi zaudētu jēgu.
„Gluži kā atļauj uzbūvēt māju, un tad jums pasaka – šī istaba ir pārāk tuvu kaimiņam, aizmūrējiet logus” salīdzina BOM valdes locekle Sigita Poželaite. „Ministrija runā par sabiedrības interešu aizstāvību, bet viss reducējas uz konkrētu zemes īpašnieku.”
Poželaite ir izbrīnīta par Pumpura bažām, ka BOM nepareizas darbības rezultātā var visu sabojāt: „Šādi komentāri nav saprotami. Tā kā Latvijā speciālistu nav, mēs strādājam ar pasaules līmeņa profesionāļiem no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas.”
Lai gan Pumpurs apgalvo, ka zem viņa zemes ir vislielākie naftas krājumi, Poželaite informē, ka pēdējais urbums vistuvāk kaimiņa īpašumam bijis neveiksmīgs – tukšs. „Tas nozīmē, ka šī vecā padomjlaika informācija ir ļoti neprecīza un ir daudz jautājumu. Balstoties uz to, izteikt pieņēmumus, ir absolūti nepareizi” saka Poželaite. Turklāt savulaik Pumpurs nav vēlējies piedalīties kopīgā „urbšanas kompānijā” – tas nozīmētu ieguldīt savus līdzekļus.
Viņa arī atgādina, ka Gudenieki nav Rīga, un BOM ir viens no retajiem darba devējiem pagastā: „Mums tur ir ap 20 darbinieku, mēs izmantojam viesu māju, kur viņiem gulēt, maksājam par ēdināšanu, esam samaksājuši pašvaldībai diezgan lielu summu par atļauju, nezinot, vai vispār kaut ko iegūsim. Tās ir sabiedrības intereses — ekonomikas attīstība, 20 darbavietas un iztika 20 ģimenēm. Jebkura kustība rada valstij naudu, kaut vai muita par iekārtu ievešanu. Te ir tikai privātās investīcijas, ieguldīti septiņi miljoni latu. Mēs neprasām valsts palīdzību, bet tikai nelikt nepamatotus šķēršļus.”
Ierosināta administratīvā lieta
Ekonomikas ministrija pauž, ka BOM nav izpildījusi licencē noteikto pienākumu pabeigt ogļūdeņražu izpēti licences laukumā, izpildot minimālo programmu. Poželaite to komentē kā nekorektu norādi. Proti, likums „Par zemes dzīlēm” paredz licenciāta tiesības ierosināt atļaujas vai licences izsniedzējam pārskatīt nosacījumus, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no iepriekš norādītajiem.
Ņemot vērā, ka likums „Par zemes dzīlēm” paredz ogļūdeņražu izpētes termiņu līdz 10 gadiem, Ekonomikas ministrijai nebija nekāda tiesiska pamata šo termiņu ierobežot ar licences grozījumiem. Pašlaik vienīgais ierēdņu panākums ir pēc BOM pieteikuma ierosinātā administratīvā lieta, kas atrodas Administratīvās rajona tiesas lietvedībā.
