Parādnieku īpašumu izsolēs shēmotāji „nosit” cenu
Nopirkt dzīvokli par 520 latu – tā tik ir veiksme. Šāda shēma izdevusies veiklai darboņu grupai, kas jau kādu laiku piedalās parādnieku īpašumu izsolēs.Izsoles savā labā izmanto viltīgs grupējums
Maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns pat ir informējis nozares asociāciju, brīdinot par, iespējams, ļaunprātīgiem izsoļu dalībniekiem. „Statistiku neesmu veicis, bet 75–80% gadījumu, kad notiek atkārtota izsole ar lejupejošu soli, viņi ir klāt,” Kasjauns.lv teic Jānis Jurkāns. Un tad arī „zem āmura” likto īpašumu nopērk – par maksimāli zemāko cenu jeb tikai 10% no sākotnējās summas.
Jurkāns stāsta, ka šīs personas nemaz neslēpj, ka ir savstarpēji pazīstamas, viņi pat visai atklāti apspriež plānus un vienojas, kurš šoreiz būs pircējs. Galvenais – lai izsolei nav reģistrējies neviens cits „no malas”, šādos gadījumos darboņi nevajadzīgos konkurentus cenšas uzpirkt, lai viņi nesola. Nenotiekot solīšanai, administrators spiests cenu pazemināt un pazemināt, līdz tā samazinās par 90%. „Un tad sola tikai viens, pārējie klusē,” piebilst Jurkāns. Grupējums pat nekaunas izsoles laikā apspriest gaidāmo peļņu, ko iegūs, pēc tam īpašumu pārdodot.
Spilgts piemērs ir arī no maksātnespējas administratora Olava Cera prakses. Administrējot kādas zemnieku saimniecības maksātnespēju, šogad izsolē likts gandrīz 53 kvadrātmetru plašs dzīvoklis Liepājā, Ezermalas mikrorajonā. Tirgus vērtība būtu 7400 latu, piespiedu pārdošanas cena – 5200 latu.
Pirmajai izsolei 31. janvārī nepieteicās neviens, bet otrajai aprīļa beigās reģistrējās un drošības naudu iemaksāja maksātnespējas administratoriem jau zināms „trio”. Ierodoties izsoles vietā, kungi nemaz neslēpuši, ka ir pazīstami un darbojas kopā.
Vērts citēt Valmieras tiesas lēmumu: „Tās uzvedušās izaicinoši, ignorējušas izsoles rīkotāju prasības un atklāti apspriedušas, kā sadalīs peļņu, kas tiks iegūta, izsolē lēti iegūto nekustamo īpašumu pārdodot tālāk.” Sarunājuši, kurš šoreiz solīs, viņi nogaidīja maksimālo cenas kritumu, un formālais solītājs ieguva dzīvokli par 520 latu.
Šoreiz gan administrators nesamierinājās un vērsās tiesā ar lūgumu izvērtēt, vai izsoles dalībnieki nav rīkojušies ļaunprātīgi. Izsole atzīta par nenotikušu, spriedums gan ir pārsūdzēts.
Jānis Jurkāns atzīst, ka normatīvie akti neļauj novērst šādas shēmas, taču aicina Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas biedrus uzmanīties no ļaunprātīgiem solītājiem un šādos gadījumos vērsties tiesā, lūdzot neapstiprināt izsoles rezultātus. Pretējā gadījumā jārēķinās ar nopietniem zaudējumiem, jo viltus izsoles neļauj segt parādnieka saistības un rada zaudējumus kreditoriem.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju.
