Jau ieplānots rekordzems budžeta deficīts 2015.gadam

Valdība šodien akceptēja vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2013.-2015.gadam, kas 2013.gadam paredz ekonomikas izaugsmi 3,7% apmērā, bet turpmākajos gados izaugsme tiek plānota 4% apmērā.

Izskatot Ministru kabinetā nākamā gada budžeta projektu un un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam, finanšu ministrs Andris Vilks (V) sākotnēji iepazīstināja pārējos ministrus ar to, kā Latvija izskatās uz Eiropas Savienības (ES) fona, atzīmējot gan ekonomikas pieaugumu, gan rūpniecības sektora kāpumu, gan arī noskaņojuma rādītājus. Ministrs atzina, ka joprojām ir neziņa par naftas cenām un dolāra kursu, kas ir tieši saistīts ar inflācijas vilni.

Ministrs atzina, ka inflācija Eiropā "diemžēl vai par brīnumu man" nekrītas, kā cerēts. Viņš norādīja, ka, piemēram, Grieķijā un Itālijā samazinās algas un nodarbinātība, bet cenas tomēr nekrītas. Tomēr Vilks vērtēja, ka Latvijā nevajadzētu būt nekādam spiedienam uz inflāciju, kā arī piebilda, ka būtu labi veiksmīgi ieviest cenu monitoringu.

Runājot par makroekonomiskajiem rādītājiem, Vilks teica, ka IKP katru gadu aug gandrīz par vienu miljardu latu. Šogad Latvija sasniegusi līmeni, ko Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija lēsa 2017.gadā, bet nākamgad sasniegsim līmeni, ko aizdevēji lēsa 2019.-2020.gadam. "Labi izdarīts darbs Latvijai," teica Vilks.

Viņš ministriem atzina, ka par nākamo gadu jābūt pietiekami konservatīviem, jo, pēc ziņām no dažādām valstīm, var rasties lavīnveida efekts, radot nepatīkamas sekas. "Ja to savalda, viss kārtībā," piebilda ministrs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns, vērtējot budžeta plānus, sprieda, ka rezultāts ir labs, taču arodbiedrība no sava viedokļa saskata zināmus trūkumus. Proti, ietvardokumentos nav nekādu minējumu par neapliekamā minimuma palielinājumu. Viņš mudināja diskusijās izskanējušās tēzes par tā palielināšanu fiksēt dokumentos. Baldzēns uzsvēra, ka ir jāveic pasākumi, lai sabiedrība nekļūst vēl sociāli nevienlīdzīgāka.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) teica, ka Baldzēna teiktajam lielā mērā var piekrist un pie šiem jautājumiem būs jāstrādā. Pēc premjera norādītā, koalīcijā notika diskusija par to, vai svarīgāk ir samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi vai neapliekamo minimumu, un sarunu rezultātā panākts šāds risinājums. Premjers "Vienotības" vārdā norādīja, ka viņa pārstāvētā partija bija gatava strādāt lēnākas likmes samazināšanas virzienā, taču bija koalīcijas partneri, kas to vēlējušies straujāku.

Reaģējot uz premjera izteikumiem, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka Baldzēna teiktais attiecas uz tūlītējiem risinājumiem, proti, nākamgad. Raugoties uz fiskālo telpu, IIN samazināšana vairāk izpaudīšoties turpmāko gadu budžetos, savukārt nākamgad, pēc ministra domām, tā spēlēs mazāku lomu fiskālās telpas samazināšanā nekā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana, pret ko iebildusi Reformu partija. "Lūgtu tā jautājumu nepagriezt," norādīja ministrs. Dombrovskis piebilda, ka tas vienmēr ir diskutējams jautājums.

Šodien valdībā izskatītajos dokumentos norādīts, ka Latvijas IKP šogad plānots 15,108 miljardu latu apmērā, 2013.gadā - 15,986 miljardi latu, 2014.gadā - 16,958 miljardi latu, 2015.gadā - 17,989 miljardi latu. Pērn Latvijas IKP bija 14,161 miljards latu.

FM norāda, ka makroekonomiskā attīstības scenārija 2013.-2015.gadam galvenie riski, līdzīgi kā pēdējos divus gadus, pamatā saistīti ar ārējo vidi un eirozonas parādu krīzes atrisināšanu. Patlaban prognozes paredz eirozonas situācijas stabilizāciju un pakāpenisku uzlabošanos vidējā termiņā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību.

Papildus tam joprojām saglabājas naftas vai pārtikas cenu šoka iespējamība, kā arī izaugsmes palēnināšanās riski ASV un Ķīnā. Tādēļ arvien būtiskāka būs Latvijas uzņēmēju spēja arī turpmāk palielināt savas tirgus daļas jau esošajos noieta tirgos, kā arī atrast jaunus tirgus, savukārt iekšējā pieprasījuma noturība pret ārējiem šokiem var ļaut arī turpmāk Latvijai uzrādīt labus izaugsmes tempus visā ES. Makroekonomiskās attīstības scenārijs veidots, sabalansējot pozitīvos un negatīvos izaugsmes riskus.

Svarīgi ņemt vērā, ka tādi maz ticami negatīvie riski kā eirozonas sabrukums uzskatāmi par sevišķi bīstamiem un to īstenošanās gadījumā izaugsmes tempi nākamajos gados var būt būtiski zemāki, nekā patlaban prognozēts, norāda FM.

Šogad pirmo reizi izstrādāts arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015. gadam, kurā katram likuma perioda gadam tiek norādīti galvenie makroekonomikas un finanšu rādītāji, tostarp vispārējās valdības budžeta mērķi, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei un citi rādītāji.

Dokumentā norādīts, ka 2014.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,842 miljardi latu, bet izdevumi - 4,907 miljardi latu. 2015.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,87 miljardi latu, bet izdevumi - 4,725 miljardi latu.

LETA