Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju pret nodokļu dubulto uzlikšanu un nemaksāšanu
Trešdien, 18.janvārī, Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa (Motome Takisawa) parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu.
Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuras galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.
Parakstot konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem.
Konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (kas nav fiziskā persona), savukārt to izcelsmes valstī dividendes, procentu maksājumus, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents – fiziskā persona, var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 10% likmi no minēto ienākumu kopapjoma. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (arī fiziskā persona) tiek atbrīvots no nodokļa uzlikšanas ienākuma izcelsmes valstī.
Līdz ar to investori iegūst skaidrību par to, cik lielā mērā un pie kādiem nosacījumiem izcelsmes valstī var tikt uzlikti nodokļi viņu gūtiem ienākumiem. Konvencija veicinās komercdarbību Latvijā un atvieglos Latvijas investoru darbību Japānā un otrādi, kopumā veicinot ārvalstu investīciju piesaisti.
Tāpat nodokļu konvencija veicinās ciešāku Latvijas un Japānas nodokļu administrāciju savstarpējo sadarbību, veicot informācijas apmaiņu atbilstoši jaunajam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) informācijas apmaiņas standartam un novēršot izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Jāatzīmē arī, ka Latvijas – Japānas nodokļu konvencija ir pirmā Latvijas pilna apjoma nodokļu konvencija, kura ietver OECD Bāzes erozijas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (BEPS) minimālos standartus un rekomendācijas nodokļu konvenciju nepareizas piemērošanas novēršanai. Minētie standarti un rekomendācijas līdz šim ir tikuši ieļauti arī 2016.gada 2.novembrī parakstītajā Protokolā ar kuru groza Latvijas – Šveices nodokļu konvenciju.
Japāna kā OECD dalībvalsts ir starp Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā, ņemot vērā Latvijas iestāšanos OECD.
Jāatzīmē, ka Latvija ir pirmā no trim Baltijas valstīm, kas noslēdza nodokļu konvenciju ar Japānu.
Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992. gadā. Līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu notikušas ar 71 valstīm (parafētas), un ir uzsākta 59 konvenciju piemērošana.
Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto
