Trases uzturēšana gadā izmaksās vismaz 50 miljonu eiro. Igaunijā vāc parakstus pret "Rail Baltica" maršrutu
Kā lēsuši vides aizstāvji, jaunās trases uzturēšanai vien gadā būtu vajadzīgi vairāk nekā 50 miljoni eiro.
Bizness un ekonomika

Trases uzturēšana gadā izmaksās vismaz 50 miljonu eiro. Igaunijā vāc parakstus pret "Rail Baltica" maršrutu

Jauns.lv

Igaunijas vides aizstāvji tautas iniciatīvu portālā "Rahvaalgatus.ee" aicinājuši parakstīt petīciju, kurā mudina nebūvēt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" pa pilnīgi jaunu maršrutu, bet rekonstruēt esošo dzelzceļu tīklu, izmantojot dzelzceļa līniju Tallina-Tartu-Rīga.

Petīcijas autori - parlamentā nepārstāvētā Zaļo partija, tās jauniešu organizācija un vides aizsardzības kustība "Okoriik Eesti" (Ekoloģiska Igaunijas valsts) - aicina izskatīt šo iespēju parlamentā kā valstiski svarīgu jautājumu. Viņi pauž pārliecību, ka tas ļautu izbūvēt starptautisko dzelzceļa maģistrāli par saprātīgu cenu un vienlaikus nenodarīt pāri Igaunijas dabai.

"Kamēr nav veiktas lielas pārmaiņas dabā, cilvēku pieļautās aplamības uz papīra vienmēr var labot," izteicies Zaļo partijas jauniešu organizācijas valdes loceklis Jonass Lakss.

"No ekonomiskā viedokļa nav saprātīgi 21.gadsimtā būvēt 19.gadsimta līmeņa dzelzceļu. Būvējot "Rail Baltica" pašreizējā variantā, mēs nepanāksim ātrumu, kas tuvs lidmašīnas ātrumam, lai nokļūtu, piemēram, līdz Berlīnei, un nevarēsim arī daudzmaz jūtami uzlabot Igaunijas cilvēku ikdienu. Viss šis plāns jāpārstrādā, lai tas būtu pārdomātāks, ekoloģiskāks un racionālāks un dotu labumu pēc iespējas lielākam skaitam Igaunijas iedzīvotāju," intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis Zaļo partijas priekšsēdētājs Aleksandrs Lāne.

Kā lēsuši vides aizstāvji, jaunās trases uzturēšanai vien gadā būtu vajadzīgi vairāk nekā 50 miljoni eiro. "Eiropas Savienība mums šim nolūkam naudu nedos, turklāt Igaunijai jau tagad ir problēmas ar dzelzceļa dotācijām. Pastāv nopietns risks, ka Igaunijas valstij nāksies apmaksāt mazefektīvu dzelzceļu uz sociālās jomas un veselības aprūpes rēķina," viņi brīdinājuši.

Jau ziņots, ka septembra beigās ar aicinājumu pārskatīt "Rail Baltica" projektu tā pašreizējā veidā un tā vietā atbilstoši Eiropas standarta platumam pārbūvēt esošos sliežu ceļus, kas iziet no Tallinas uz dienvidiem, nāca klajā 101 Igaunijas kultūras darbinieks.

"Mēs vēlamies, lai Igaunija arī turpmāk būtu valsts, kurā dzīves telpa veido vienu veselumu. Mēs vēlamies, lai Igaunijai būtu funkcionējoša satiksme ar Eiropu, kas nekaitētu ne Igaunijas cilvēkiem, ne tās dabai un neatstātu novārtā iekšējās dzelzceļa līnijas, kuru modernizācija ir ne mazāk svarīga kā dzelzceļa satiksmes uzlabošana ar citām Eiropas valstīm," bija teikts kultūras darbinieku kopīgajā rakstā, ko publicēja avīze "Postimees".

Eiropas sliežu platuma projekts "Rail Baltica" ir līdz šim vērienīgākais transporta infrastruktūras projekts ziemeļaustrumu Eiropā. Tas paredz Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa izbūvi, savienojot vienotā dzelzceļa transporta tīklā Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.


LETA / Foto: railbaltica.info