Viena no lielākajām Anglijas bankām Latviju uzskata par neuzticamu valsti
Viena no lielākajām britu bankām – HSBC – atteikusies apkalpot kādu Latvijas uzņēmēju, jo banka Latviju uzskatot par neuzticamu valsti. Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām! Eksperti uzskata, ka patiesība meklējama pavisam citā apstāklī – nevis Latvija, bet gan tās klients ir neuzticams.
Viena no britu salu lielākajām un prestižākajām bankām – HSBC - nav apkalpojusi kādu Latvijas biznesmeni, jo banka Latviju uzskatījusi par neuzticamu valsti, ar kuru nevajag ielaisties finanšu darījumos, vēsta portāls freecity.lv.
HSBC nevēlamais klients no bankas darbinieka, kurš apkalpojis viņa rēķinu, saņēmis paskaidrojumu, kurā teikts: „Kad grasījāmies jums atvērt rēķinu, mēs ievācām mums visu nepieciešamo informāciju. Balstoties uz dažiem veiktajiem starptautiskajiem tirgus pētījumiem, HSBC ir mainījis savu politiku attiecībā pret Latviju. Ņemot vērā pieaugošos riskus, visas ienākošās un izejošās transakcijas vajadzētu pārskatīt pirms to izpildes. (..) Tādēļ es par nožēlošanu vairs nevaru pārvaldīt jūsu rēķinu. Tādēļ rēķins tika bloķēts un drīzumā tas tiks slēgts. Es saprotu visas neērtības, kas jums radušās un atvainojos. Vienlaikus uzsveru; ka notikušais ir nevis attiecināms konkrētu uz jums vai jūsu kompāniju, bet gan uz valsts profilu.”
No tā izriet, ka HSBC Latvijas klienta rēķinu slēdzis tādēļ, ka banka par neuzticama uzskata valsti, kuru pārstāv klients - Latviju. Vai tas nozīmē, ka nepatikšanas britu bankās var sagaidīt visi tie Latvijas klienti – gan fiziskās, gan juridiskās personas, kurām ir rēķini Lielbritānijas bankās. Pārsteigumu par notikušo pauž ne tikai HSBC klients no Latvijas, bet arī freecity.lv uzrunātie eksperti,
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns teic: „Eiropas Savienības direktīva par naudas atmazgāšanu, kā arī attiecīgie likumi, nosaka, ka bankai klientu pirmām kārtām jāvērtē pēc tā, cik legāli ir viņa līdzekļi, bizness un tamlīdzīgi. Arī valsts vērtē, ņemot vērā pastāvošos riskus, bet šajā gadījumā tas attiecas tikai uz trešajām, nevis Eiropas Savienības valstīm. Konkrētajā gadījumā šo principu ievērošanā ir pretrunas, un tas ir ļoti dīvaini. Lai tā attiektos pret Latviju, ņemot vērā likumdošanas aktus, to pielietošanas praksi un teoriju… to es redzu pirmo reizi.”
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis freecity.lv teica, ka šajā gadījumā iespējami divi varianti: vai nu banka nevēlas atklāt patiesos iemeslus, kādēļ tā vairs negrib sadarboties ar klientu, vai arī Latvijas tēlam kaitējuši mūsu bankās noguldītie lielie nerezidentu depozīti. Bičevskis skaidro, ka bankas minētie argumenti par klienta konta slēgšanas iemesliem ne vienmēr atbilst patiesībai. Tomēr Bičevskis atgādina, ka gan Starptautiskais valūtas fonds, gan Eirokomisija jau ir paudusi bažas par Krievijas kapitāla ieplūšanu Latvijā