Cilvēki internetā var atteikties no iespējas ņemt kredītus
Latvijā izveidots kredītu pretkrāpšanas pakalpojums. Reģistrējoties internetā cilvēks var paziņot, ka viņš nevēlas ņemt kredītus un tādā veidā sevi pasargāt no tā, ka viņa vietā naudu var aizņemties kāds krāpnieks.
Izstrādāts elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums - reģistrējoties kredītbiroja platformā „Mans Creditinfo” (www.manscreditinfo.lv), cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, noskaidrot, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu.
Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība - cilvēks sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu. Šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus, pakalpojuma būtību skaidro uzņēmumā.
Izplatītākās krāpnieku leģendas
Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis norāda, ka problēmas ar elektronisko kredītu krāpniecību Latvijā ir lielas, upuru iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri. Turklāt cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles.
Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par „tīra” konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienests nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu un tamlīdzīgi. Par „palīdzēšanu” parasti tiek solīti 10 - 20 lati mēnesī, skaidro Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.
Lietuvā kredītu izkrāpšana pērn pieaugusi trīs reizes
„Creditinfo” grupas filiāle Lietuvā e-kredītu pretkrāpšanas pakalpojumu ieviesa pērnā gada oktobrī, un pakalpojums izraisīja ļoti lielu iedzīvotāju interesi. Lietuvas mediji, atsaucoties uz Lietuvas Iekšlietu ministrijas datiem, ziņo, ka Lietuvā krāpšana, ņemot kredītu uz citas personas vārda, 2012. gadā trīskāršojusies: no 1274 gadījumiem pirmajā ceturksnī līdz 3559 gadījumiem trešajā ceturksnī. Lietuvā e-kredītu krāpšana tiek uzskatīta par visstraujāk augušo krāpšanas veidu. Latvijā šādas statistikas nav.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka centra speciālisti saskārušies ar sūdzībām, ka krāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos. Ir bijuši gadījumi, kad internetbankas pieejas dati tiek nodoti citiem ģimenes locekļiem, piemēram, dzīvesbiedram, bērniem, kurus tie bez personas piekrišanas izmantojuši kreditēšanas pakalpojumu saņemšanai. „Raugoties no šī viedokļa, jaunais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums ir apsveicams instruments, kā cilvēki sevi var pasargāt un izvairīties no kredītu krāpniecības, protams, pie nosacījuma, ja kredītdevēji ņem vērā datubāzē sniegto informāciju,” atzīst Vītoliņa.
„Nevēlos ņemt kredītu!”
Pretkrāpšanas pakalpojums „Nevēlos ņemt kredītu” galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā „kredītņemšanas atkarības” bremzes, Kasjauns.lv skaidroja kredītbiroja „Creditinfo Latvija” valdes loceklis Armīns Kalniņš.
Cilvēks, kurš ir reģistrējies „Mans Creditinfo” pakalpojumam „Nevēlos saņemt kredītu”, no tā jebkurā laikā tiešsaistē var atteikties. Tomēr papildu drošībai pēc tam vēl 90 dienas reģistrā saglabāsies ieraksts, ka šāds pakalpojums ticis izmantots - tāpēc aizdevumu vai līzingu piešķīrēji varēs personas pieprasījumu izvērtēt atbilstoši savai kreditēšanas politikai: pieprasot papildu izziņas, lūdzot ierasties personīgi birojā un tamlīdzīgi. Plānots paplašināt arī to juridisko personu loku, kuras var uzzināt cilvēka teikto „nē”: informācija būs pieejama arī tiem uzņēmumiem, kuri nav kredītbiroja dalībnieki.
„Creditinfo Latvija” ietilpst starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēja „Creditinfo Group” (CIG) grupā. CIG ir starptautisks kredītbirojs, kas izstrādā un ievieš uz informācijas tehnoloģijām un finanšu zināšanām balstītus kredītbiroju un ar riska novērtēšanu saistītus risinājumus dažādos Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautiskās Finanšu korporācijas projektos visā pasaulē, lielos projektos sadarbojoties arī ar citiem starptautiski atzītiem kredītbirojiem. Eiropas Savienībā visi grupas risinājumi tiek īstenoti, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
Kasjauns.lv/ Foto: Diāna Lozko/LETA
