Kāpēc pulksteņi atkal jāpagriež atpakaļ, un kam tas ir izdevīgi

Ik gadu marta un oktobra pēdējā svētdienā laikrāži lēkā turp un atpakaļ, it kā kāds neredzams untumains burvis atkal novicinājis savu zizli. Un mūsu jau tā straujais un stresainais dzīves ritums paklausīgi lēkā tiem līdzi.

Agrāk un tagad

Pirmoreiz uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Sanderbejā, Kanādā, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk un ietaupītos elektroenerģija. Pirmā valsts, kur ieviesa laika pārejas, bija Vācija Pirmā pasaules kara laikā, lai ietaupītu ogles militārām vajadzībām. Sabiedrotie un naidnieki drīz sekoja tās piemēram. Latvijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā. Mūsdienās to dara 70 valstīs. Untumainais burvis, kam 1895. gadā iešāvās prātā pulksteņu grozīšanas ideja, patiesībā bija Jaunzēlandes kukaiņu pētnieks un astronoms Džordžs Hadsons.

Jāteic, ka elektroenerģijas ietaupīšanas arguments mūsdienās vairs neiztur kritiku, jo darbavietās tiek lietoti datori, gaisa kondicionieri un citas jaukas ierīces, kam ar apgaismošanu nav nekāda sakara. Tāpēc Bendžamina Franklina ar smaidu izteiktā atklāsme, ka “saule sāk dot gaismu, tiklīdz tā aust,” varēja palikt satīras slejās, nevis iezagties valsts likumdošanā. Franklina laikā aktuālā sveču taupīšanas ideja šodienas pasaulē izklausās kā nodrāzts un sen apnicis joks.

Aritmijas sekas

2012. gadā Alabamas Universitātes Birmingemā pētnieks Martins Jangs atklāja, ka pirmdienā un otrdienā pēc pārejas uz vasaras laiku par 10 procentiem pieaug risks piedzīvot sirdslēkmi. Pārejot atpakaļ uz ziemas laiku, šis risks samazinājies par tiem pašiem 10 procentiem, taču grūti iztēloties jelkādu ieguvumu no tā, ka pēc martā piedzīvotas sirdstriekas, kādam veselība piepeši uzlabojas oktobrī, lai pavasarī atkal dotu nākamo triecienu.

Vācu hronobiologs Tils Roenbergs, izpētot cilvēka ķermeņa attiecības ar tumsu un gaismu, 2010. gadā secināja, ka cilvēka iekšējais pulkstenis nekad nepielāgojas juceklīgajam ziemas un vasaras laikam. Tā rezultātā vairumam cilvēku krītas produktivitāte, samazinās dzīves kvalitāte, palielinās uzņēmība pret slimībām un nogurums.  Pagriežot stundeņu ķepas uz vienu vai otru pusi, tiek vairots hroniskais nogurums, ar ko smagi sirgst mūsu sabiedrība.

Kam izdevīgi?

Astoņdesmito gadu vidū ASV veikts aprēķins, ka pievienojot vēl vienu mēnesi vasaras laikam, golfa industrija nopelnīja papildu 200 – 400 miljonus dolāru. Tajā pašā mēnesī bārbekjū nozare palielināja ieņēmumus par 150 miljoniem dolāru.

Pret pāreju uz ziemas laiku vienmēr bijuši zemnieki, jo tas nozīmēja vienu stundu mazāk saules gaismas, lai nogādātu graudus tirgū. Daudzi zemnieki, īpaši piensaimnieki, joprojām ir neapmierināti, jo, pat ja paši spēj samierināties ar izjauktu ritmu, tad ieskaidrot govīm, ka tesmeņiem jābūt piena pierietējušiem par stundu ātrāk, nav iespējams.

Nedaudz kuriozu aprēķinu veicis Jūtas Universitātes ekonomists Viljams Šagarts II. Viņš secināja, ka vienkāršais, bet neērtais pulksteņu grozīšanas process gadā rada 1,7 miljardus dolāru zaudējumu. Šagarta aplēses balstījās uz vidējo amerikāņu atalgojumu stundā, un pieņēmumu, ka cilvēks, tā vietā lai strādātu, veltījis pulksteņu pagriešanai 10 minūtes.

Saeima noraida

Ekonomikas ministrijas veiktā aptauja parāda, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nevēlas divas reizes gadā grozīt savus pulksteņus. 2013. gadā kolektīvo iniciatīvu portālā manabalss.lv tika uzsākta balsu vākšana par ieceri visu gadu ieviest vasaras laiku. Tika savāktas vairāk nekā 11 000 balsis un iniciatīva nonāca Saeimā. Šā gada februārī Saeima to noraidīja. Par ieceres izvērtēšanu balsoja 40 deputāti, 41 parlamentārietis bija pret. 3 deputāti atturējās, bet nebalsoja 6 deputāti.

Kamēr debates par un pret laika grozīšanu nerimst jau gadsimtu, divreiz gadā visā Eiropas Savienībā un citviet pasaulē praktizēto rituālu ar iejaukšanos cilvēku miega režīmā un bioloģiskajā ritmā nevar attaisnot ne ar kādu daudzumu nez kādam “augstākam mērķim” nopelnīto eirocentu.

Taču nebēdājiet, ja pulksteņu pagriešana atpakaļ jums šķiet bezjēdzīga! 2017. gada 26. martā jūs taču drīkstēsiet tos atkal pagriezt uz priekšu.