Ministrija negrib atklāt, kādi ir Pasaules bankas ekspertu secinājumi par nabadzību Latvijā
Ir noslēdzies Pasaules bankas (PB) zinātniskais pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?", taču Labklājības ministrijas (LM) vadība atsakās atklāt pētījuma rezultātus, tas notikšot pēc pašvaldību vēlēšanām, šovakar ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Raidījuma rīcībā nonākusī pētījuma melnraksta versija apliecina, ka Latviju gaida krietna kritikas deva par nespēju un nevēlēšanos pasargāt savus nabadzīgākos iedzīvotājus.
Ārvalstu eksperti kārtējo reizi mudina valdības politikai pievērsties pašai nabadzīgākajai sabiedrības daļai. Viņi iesaka pārskatīt visus iespējamos sociālos pabalstus, kuru saņēmēju vidū varētu būt tādi, kam tie nepienākas un dažus, ja ne pat visus no ietaupījumiem novirzīt trūcīgākajiem
Pabalstu sistēma vairumā gadījumu darbojas kā automātiski naudas pārskaitījumi bez vajadzību izpētes, secinājusi Pasaules banka. Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajai sabiedrības daļai. Iemesls ir vispārējie ģimenes un bērnu pabalsti, kas maksāti visiem vienādi, nevērtējot, vai šī nauda nozīmē izdzīvošanu, vai vienu iepirkšanās reizi lielveikalā.
Tā 57% trūcīgo saņem tikai vienu pabalstu, kas pret ainu Eiropā ir ļoti mazs apjoms. Starp turīgajiem vismaz vienu pabalstu saņem 50%. Un šeit Latvija ir augstajā 4.vietā Eiropā.
Tāpēc PB eksperti jau atkārtoti iesaka pārskatīt, vai visiem vecākiem pienākas, piemēram, bērnu pabalsti un apsvērt iespēju to dalīt galvenokārt trūcīgākajiem vecākiem.
Garantētais minimālais ienākums (GMI) atšķirībā no citiem pabalstiem aiziet galvenokārt trūcīgajiem, kas ir labi, secinājuši eksperti. Bet tas joprojām ir daudz par mazu, lai ar to varētu izdzīvot.
Šī pabalsta saņēmēji Latvijā ir ievērojami sliktākā situācijā nekā citur Eiropā. Šogad samazinot GMI no 45 uz 35 latiem vēl vairāk palielināta plaisa starp bagāto un nabadzīgāko sabiedrības daļu. To saņēmēji pēc ekspertu secinājuma ir pakļauti nabadzības riskam. Šis pabalsta lielums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā.
Kritika izteikta arī par to, ka nekas nav darīts jaunu darba vietu radīšanā – tam aizejot mazāk nekā puse no visas nodarbinātības veicināšanai domātās naudas. Pārējais tērēts apmācībām, kam savukārt gadu no gadu trūkst pēctecības. Ļoti maz naudas atvēlēts, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību. Vienīgais pozitīvais veikums bijusi krīzes laika "simtlatnieku programma".
Jau ziņots, ka LM un Nodarbinātības valsts aģentūra parakstīja sadarbības līgumu ar PB par zinātniskā pētījuma veikšanu 2012.gada 25.maijā. Plānots, ka pētījums ilustrēs priekšlikumus bezdarba situācijas uzlabošanai valstī.
Plānotās pētījuma izmaksas ir 200 000 latu, ko apmaksā NVA īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma robežās. Savukārt 30 000 ASV dolāru (16 200 lati) apjomā pētījumu līdzfinansē PB.
Zinātniskajā pētījumā tiek analizēts darba tirgus stāvoklis un situācijas attīstība pēckrīzes periodā, cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum profilēšana, izdevumu un snieguma analīze bezdarbnieku atbalsta programmām Latvijā, kā arī Latvijas nodokļu un pabalsta sistēmas savstarpējā mijiedarbība un tās radītā finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū.
Tāpat tiek analizēta nodarbinātības politikas ietekme, citu valstu pieredze, sasaistot sociālos pabalstus ar aktivizācijas pasākumiem un iespējas veidot tādas ienākumu un nodarbinātības atbalsta programmas, kas sniedz optimālu līdzsvaru starp dalības darba tirgū veicināšanu un pietiekama sociālā atbalsta sniegšanu.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
