Krievijas gāzes gigants "Gazprom" mainījis biznesa taktiku Baltijas valstīs
Eiropas Komisija pēc piecus gadus ilgušas izmeklēšanas saistībā ar "Gazprom" darbībām ir tuvu tādas vienošanās panākšanai, kas, visticamāk, neapmierinās Austrumeiropas un Baltijas valstis, jo "Gazprom" nebūs jāmaksā sods par negodīgām gāzes cenām Baltijā un Austrumeiropā.
Bizness un ekonomika
2016. gada 7. novembrī, 23:29

Krievijas gāzes gigants "Gazprom" mainījis biznesa taktiku Baltijas valstīs

Jauns.lv

Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" oficiāli gan izpārdevis Lietuvas un Igaunijas gāzes tirdzniecības un gāzes infrastruktūras uzņēmumu akcijas, taču tā menedžeri Baltijas valstīs atvēruši jaunus uzņēmumus, kas cenšas darboties tirgus apstākļos, atzinis Krievijas konsultāciju firmas "Rusenergy" eksperts Mihails Krutihins.

Viņš arī uzskata, ka Eiropas Komisija (EK) izmeklēšanu pret "Gazprom" par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu nolēmusi beigt bez būtiskām sankcijām Krievijas koncernam, jo novērsti daudzi iemesli, kuru dēļ tā sākta, pirmdien raksta portāls "Vz.lt".

Pēc Krutihina teiktā, tuvākajā nākotnē Baltijas valstīs tiks slēgti galvenokārt īstermiņa gāzes pirkuma līgumi ar tiem pārdevējiem, kuri attiecīgajā brīdī piedāvās labākos darījuma noteikumus.

Kā ziņots, laikraksts "Financial Times" (FT) nesen rakstīja, ka EK pēc piecus gadus ilgušas izmeklēšanas saistībā ar "Gazprom" darbībām ir tuvu tādas vienošanās panākšanai, kas, visticamāk, neapmierinās Austrumeiropas un Baltijas valstis, jo "Gazprom" nebūs jāmaksā sods par negodīgām gāzes cenām Baltijā un Austrumeiropā.

Oksfordas enerģētikas studiju institūta pārstāvis Džonatans Sterns laikrakstam pauda viedokli, ka EK nostāja mainījusies pēc tam, kad "Gazprom" jūnijā uzvarēja Stokholmas starptautiskās šķīrējtiesas prāvā pret Lietuvu attiecībā uz negodīgām gāzes cenām. Šķīrējtiesa gan atzina, ka Krievijas gāzes koncernam bijis interešu konflikts, jo, būdams kompānijas "Lietuvos dujos" akciju īpašnieks, tas vienlaikus piegādājis Lietuvai gāzi. Tomēr sarežģītā pierādīšanas procesa un lielā datu apjoma dēļ tiesa neizšķīrās atzīt Lietuvai nodarīto kaitējumu, kura aprēķināšanai bija izvēlēti sarežģīti ekonomiskie modeļi, kas balstīti uz taisnīgu gāzes cenu līmeni Lietuvā un alternatīvo energoresursu cenu dinamiku.