Neveselīgas pārtikas akcīzei nebūšot īpaša pienesuma ekonomikā
Veselības ministrijas ieplānotā akcīzes nodokļa piemērošana neveselīgai pārtikai nodarīs nelielu ekonomisku kaitējumu, tomēr arī veselības uzlabošanā akcīzes pienesums nebūs īpaši jūtams, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
"Ekonomiskā ietekme būs viegli negatīva. Skaidrs, ka atsevišķu pārtikas produktu patēriņš samazināsies, tāds arī ir šīs ieceres mērķis. Kopējo patēriņu nodoklis gan būtiski neietekmēs, jo papildu iekasētā nauda taču kaut kam tiks izlietota. Tikmēr citu pārtikas produktu pieprasījums nedaudz pieaugs. Domāju, ka ieguvumi veselībai būs nelieli, jo gaidāmās cenu izmaiņas nebūs tādas, lai notiktu masveidīga patērētāju izvēļu maiņa," sacīja Strautiņš.
Viņaprāt, kopumā ziņas "par balto inžu nāvi ir stipri pārspīlētas, un šis ir kārtējais gadījums, kad Latvijā liels furors tiek sacelts par diezgan otršķirīgu jautājumu".
Strautiņš arī sacīja, ka, samazinoties attiecīgo produktu pārdošanai, saruks arī to ražošana, tomēr biznesa pārcelšana uz ārzemēm esot maz ticama.
"Varbūt kādā atsevišķā gadījumā šis nodoklis var būt kā muša uz svariem, kas kādam jau tā vājam uzņēmumam liek pārtraukt darbību. Runas par ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm gan ir galvas pārkaršana, jo nodoklis Latvijā pārdodamajiem produktiem jāmaksā jebkurā gadījumā un klāt vēl nāktu pārcelšanās un transporta izdevumi," sacīja Strautiņš.
Vienlaikus eksperts atzina, ka no ekonomiskā viedokļa ir nelielas bažas par šāda nodokļa iekasēšanas izmaksām un radīto papildu administratīvo slogu privātajiem uzņēmējiem.
"No ekonomiskā viedokļa raugoties, pirmkārt, būtu jāceļ kāds cits nodoklis, no kura nevar izvairīties un kura iekasēšanas izdevumi ir nelieli. Tas ir nekustamā īpašuma nodoklis, par ko jau daudzreiz runāts," sacīja Strautiņš.
Kā ziņots, pēc Veselības ministrijas iniciatīvas no nākamā gada ar akcīzes nodokli varētu aplikt atsevišķas neveselīgo pārtikas produktu grupas, piemēram, desas un gaļas izstrādājumus, palmu eļļu, cūku taukus un speķi, kartupeļu čipsus, zupas, kā arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus un enerģijas dzērienus. Ministrijā aprēķināts, ka, piemērojot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk ceļot tabakai, alkoholam un azartspēlēm, valsts budžets 2014.gadā varētu iegūt 33,7 miljonus latu.
LETA
