Dacia Logan. 5000 kilometru bez krampjiem dibenā. FOTO

Mūsdienās jau sen automobilis pilda abas funkcijas. Šķiet, greznuma priekšmets ir pat svarīgāks par pārvietošanās līdzekli, jo dodot priekšroku luksus zīmolu spēkratiem, bieži vien smieklīgi argumentējam to tā – labāk tagad pārmaksāt, bet toties auto kalpos 20 gadus bez bēdu.

Nav izdevies sastapt īpaši daudz tādu, kas ar savu pārdesmit tūkstošu vērto automobili nobrauktu ilgāk par pieciem gadiem. Parasti tas tiek nomainīts līdz ar nākamās paaudzes modeļa uzrašanos un mūsdienās uz to nav ilgi jāgaida.

Šāds ievads kalpoja kā mierinājums, uzzinot, ka 5000 kilometru garais ceļš uz Frankfurtes automobiļu izstādi šoruden būs veicams ar visdemokrātiskāko automobili cenas un kvalitātes ziņā, kāds vien Latvijas tirgū pieejams – Dacia Logan.

Jaunajam Dacia Logan modelim nav vēl pat gads. Ja atceramies pirmās paaudzes Logan, kas savas gaitas uzsāka 2006. gadā, tad sperts liels un stabils solis modeļa attīstībā. Jau 2010. gada feislifta versija iepriecināja ar kvalitatīvu salona apdari. Tagad šis auto var konkurēt pat ar vienu otru pirmdzimto. Kā zinām, Dacia ir Renault bastards, kurš top Rumānijā. Šis nav vienīgais ārlaulības bērns, jo Indijā Renault uzraudzībā top pavisam lētais automobilis Mahindra.

Paldies par sēdekļiem

Automobiļu sēdekļi ir klupšanas akmens pat daudz lepnākiem automobiļiem. Arī tādiem, kurus iespējams noregulēt 12 pozīcijās un saglabāt uzstādījumus atmiņā. Bieži vien tas nelīdz un jau pēc pārsimts kilometriem dibens sāk dejot sēdeklī polku. Pat līdz 300 kilometru tālajai Tallinai lepnā limuzīnā ir gadījies vismaz trīs reizes pārtraukt ceļu, lai veiktu teju krampī sarautās sēžamvietas pašrocīgu masāžu. Pārsteidzoši, bet Dacia Logan no šāda veida manipulācijām pamanījās pasargāt ne tikai turp, bet arī atpakaļceļā! Varbūt tāpēc, ka sēdeklis regulējams tikai trīs primitīvās pozīcijās. Varbūt tāpēc, ka tas necentās būt sportisks un vairāk atgādināja mājas zvilni. Jebkurā gadījumā diviem cilvēkiem vietas salonā ir pārpārēm un četratā bez bažām var plānot izbraucienus dažu stundu attālumā.

Parasti degvielas patēriņu mēra trīs pozīcijās – pilsētas, ārpus pilsētas un vidējais. Pēdējais laiks ieviest vēl ceturto – autostrādes. Braucot uz Vāciju jārēķinās, ka pat 130 km/h būs kaitinoši citiem. Tieši tāpēc arī pedālis tika noslogots smagāk un Dacia Logan ar 1,5 litru turbodīzeli traucās pa autostrādi ar 170 km/h, lai nekristu kaunā vismaz uz vidējās joslas. Visticamāk, ņiprais dīzelis dzītu mūs uz priekšu vēl ātrāk, bet tieši 170 km/h ir robeža, kad komforta zona tiek nomainīta ar tādu kā nervozu iekšējo stresu.

Neraugoties uz teju 1600 kilometriem uz Polijas un Vācijas autostrādēm, neraugoties uz saspringtu korķos stāvēšanu Frankfurtes centrā. Un pat neraugoties uz to, ka zināmu ceļa posmu mēs automobilī atradāmies četratā, ja neskaita bagāžu, tad degvielas patēriņš ietiepīgi turējās robežās no 4,4 līdz 4,8 litriem uz nobrauktiem 100 kilometriem. Tas liek domāt, ka ražotājs nav tālu no patiesības normālos ekspluatācijas režīmos piesolot 3,8 litru ēstgribu. Tā vien šķiet, ka čaklais 1,5 litru dīzelītis lielā mērā pārtiek no mūsu lūgšanām…

Drošības labad atgādināsim, ka Dacia Logan darbojas ar to pašu dīzeļdzinēju, kurš liek pukstēt Renault Megane un Clio. Un arī šie modeļi ir taupīgi, bet ņipri.

Prieks, kur tu rodies?

Un rodas prieks no tā, ka salonā dīzeļa miermīlīgā murrāšana nav dzirdama teju nemaz. Ja nu vienīgi, tad pie lielāka ātruma par sevi atgādina ārējie trokšņi – vējš, asfalts, ceļa apzīmējumi. Pilsētas un piepilsētas režīmā arī šīs skaņas nav uzbāzīgas.

Dinamika ir vairāk nekā pietiekoša, lai nesatrauktos par apdzīšanu. Uzspied pedāli un viss notiek. Nedaudz gan jāpierod pie piecu pakāpju manuālās pārnesumu kārbas. Lai noturētos atļauto 50 kilometru robežās pilsētā, pat īsti nav skaidrs, kuru pārnesumu izvēlēties. Ar trešo dzinējs šķiet nedaudz satraucies, bet ar ceturto – noguris. No otras puses – tieši šī pārnesumu kombinācija ļauj taupīt degvielu, jo pat pie 130 km/h ar ceturto pārnesumu tahometrs ietiepīgi nepārsniedza 1500 apgriezienu iedaļu.

Nav nojausmas, kā Dacia Logan uzvedas Alpu kalnu serpentīnos. Jādomā, ka labi. Vismaz par tradicionālas orientācijas ceļiem pat pie liela ātruma nav bažas par vadāmības dīvainībām. Stūre klausa, riteņi neraujas katrs uz savu pusi un kopumā pašsajūta ir pietiekami droša un pārliecinoša.

Mīts tāpēc arī ir mīts, ka tā nav patiesība. Tas, ka cienījams sirmgalvis šajā automobilī jutīsies ērti, komfortabli un droši, ir nenoliedzams fakts. Taču tieši tikpat ērti un komfortabli jutīsies arī vidēja un pat jaunāka gada gājuma autobraucējs un pasažieri. Divi nebūt ne opapu kārtas ekonomiski aktīvi cilvēki kādu laiku raduši draugu Dacia Logan ietērpā. Lūk, viņu viedoklis par automobili, kurš pat visnopietnākajā komplektācijā nepārsniedz 9000 latu robežu. Tas ir ar iebūvētu multimediju centru, navigāciju, tā dēvēto ādas salonu un vēl šādām tādām papildopcijām.

Cilvēki, kuri iekdienā brauc ar Dacia Logan:

Armins Ronis, Latvijas Radio 2 direktors

Pabraucu arī nedaudz grants ceļus, uz kuriem, man jāsaka, negaidīju tik labu sajūtu. “Dacīte” turējās uz ceļa, pat mitra, salīdzinoši labi. 60 - 70 km/h uz laba grants ceļa līkuma ir rādītājs, kas savulaik slidināja vai deva tūlītēju slīdēšanas sajūtu gan Astra, gan Mazda6 (to gan mazāk), gan Megane. Logan turējās uz ceļa pārliecinoši.

Protams, uz šosejas katrs bulku vāģis uzskata par savu godu tikt garām, bet tas gan maz uztrauc. Un tik viegli viņiem neiet viss.

Taisnā ceļa posmā līdz 120 uzkāpj relatīvi strauji – ne gluži ar lēkšanu, bet kāpšanu gan. Tālākais, līdz 140, jau lēnāk, pēc 140 (ja ļoti vajadzētu spiest - vēl kādus 10-15 liekas varētu) auto iziet no komforta zonas, bet vēl ir braucams.

Pie ātrumkārbas gan mazliet jāpabrauc un jāpierod.

Degvielas patēriņš - ļoti komfortabls - ja pieleju Engurē bāku, kad nopīkst degvielas tvertnes datu devējs un iemocu tur 38 latus (40 litri), Rīgā ir no augšas divas strīpiņas nost, jeb apmēram 10% (Roja-Kuldīga-Rīga). Nekāds degvielas iznīcinātājs tas auto nav.

Mazliet paskaļš, kā jau dīzelis. Vērtējums - nav super turbo, bet gana komfortabli un pietiekami taupīgi pārvieto no punkta uz punktu.

Apgriešanās rādiuss - parasts, ne lielāks un ne mazāks, kā kādai citai mašīnai (10,8 m).

Pluss - tomēr sēdēšana relatīvi augsta, tāds ceturtdaļdžipa variants.

“Dacīte” varbūt nav skaistule, bet gana glīta un strādīga meitene gan.