Kopš krīzes jaunas darba vietas galvenokārt veidojušās privātajā sektorā

Dati par aizņemtajām darba vietām liecina, ka privātajā sektorā strādājošo skaits kopš 2010.gada sākuma audzis par 20%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājums bijis tikai par 2,4%. Galvenās jaunu darba vietu radītājas ir tādas nozares kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, kur aizņemto darba vietu skaits šajā laikā audzis attiecīgi par 20% un gandrīz 50%. Būtiski palielinājies strādājošo skaits arī informācijas tehnoloģiju nozarē, un arī šogad minētās nozares devušas lielāko ieguldījumu kopējā nodarbinātības pieaugumā.

Savukārt valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī izglītības nozarē aizņemto darba vietu skaits laikā kopš krīzes zemākā punkta gandrīz nav mainījies. Savukārt finanšu sektorā nodarbināto skaits arī šogad turpina samazināties.

FM atzīmē, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, lai gan pazemina bezdarba līmeni valstī, pati par sevi nav pozitīvi vērtējama parādība, trešajā ceturksnī bijusi mazāk būtiska nekā ceturksni iepriekš. Tomēr jau divus ceturkšņus bijusi vērojama ne īpaši iepriecinošā situācija, kad ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk, arī palielinoties tādu cilvēku skaitam, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, cerības atmetušo skaits ir palielinājies par 4,7%. Tomēr FM atzīmē, ka šādu cilvēku īpatsvars starp visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir niecīgs un arī skaitliskā izteiksmē šis pieaugums veido tikai 1600.

Nedaudz lēnākos bezdarba samazināšanās tempus trešajā ceturksnī noteikusi gada pirmajā pusē vērojamā ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas darba tirgū atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, un arī turpmākajos ceturkšņos nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās vairs nebūs tik strauji kā gada pirmajā pusē, prognozē FM speciālisti.

FM ekspertu vērtējumā trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati parāda, ka kopējā situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Tomēr tas notiek lēnākos tempos nekā iepriekš, ko apstiprina arī reģistrētā bezdarba krituma apstāšanās oktobrī, kad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pat mazliet palielinājies. Trešajā ceturksnī nedaudz lēnāka bijusi darba meklētāju īpatsvara samazināšanās - par 1,9 procentpunktiem gada laikā, sasniedzot 11,8%. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par 1,3%, arī uzrādot nedaudz lēnāku izaugsmi nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Neskatoties uz palēninājumu, situācijas uzlabošanās darba tirgū joprojām ir stabila un Latvijā ir visstraujākā bezdarba samazināšanās Eiropas Savienībā. Pozitīvi trešā ceturkšņa datos ir tas, ka darba meklētāju īpatsvara samazināšanos būtiski vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī noteikusi jaunu darba vietu radīšana un nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekme bijusi mazāka, skaidro FM.

Šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits šogad trešajā ceturksnī samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar trešo ceturksni gadu iepriekš. Trešajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 906 100 jeb 59% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem.

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija 120 900 cilvēku, kas ir par 20 900 cilvēku mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,8%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

LETA