Plāno bijušos ieslodzītos iesaistīt darba tirgū. Uzņēmējiem neatklās, ka darbinieks sēdējis
Īstenojot daudzmiljonu projektu, turpmākajos sešos gados iecerēta daudz lielāka bijušo ieslodzīto iesaistīšana darba tirgū. Taču uzņēmējiem neatklās, ka piedāvātie darbinieki ir ar noziedzīgu pagātni, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Soda izciešanas laikā liela daļa ieslodzīto izmanto iespēju cietumā apgūt kādu no tehniskajām profesijām. Tagad, līdz ar jauno projektu, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji dosies uz cietumiem klātienē ieslodzītajiem mācīt, kā šīs prasmes labāk pielietot darba tirgū pēc iznākšanas brīvībā. Tāpat arī konsultēs, kā vispār atrast darbu.
Līdzšinējā prakse, kad sodu izcietušajiem pirmā saskarsme ar nodarbinātības dienestu ir tikai pēc iznākšanas, izrādījusies nesekmīga. Vairāk nekā puse nespēj atrast darbu. "Viņi, piemēram, neierodas atrādīties vai neiesaistās kādā no pakalpojumiem, un tad skaidrs, ka vairs neskaitās mūsu reģistrā un mēs viņus atskaitām. Kas notiek ar personu, jautājums ir atklāts. Visdrīzāk atgriežas iepriekšējā arodā," vērtēja NVA direktores vietniece Inese Šteina. Ar to tiek domāta atgriešanās noziedzīgajā dzīvē.
Ar jauno projektu pirmo reizi tik plašā mērogā tiks sniegtas konsultācijas, tostarp psihoterapija, arī notiesāto ģimenēm. Tās būs apmācītas motivēt bijušos ieslodzītos integrēties sabiedrībā. Pozitīvas izmaiņas jau ieviesusi 81 ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošana ar elektroniskās uzraudzības sistēmu.
"Ir ievērojami motivētāki par tiem, kuri sagaida parasto pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības. Tas ir tieši saistīts ar to, cik cilvēks pats ir gatavs veikt pārmaiņas savā dzīvē, arī atteikties no atkarības vielu lietošanas, mainīt paradumus uz laika disciplīnu, ka ir jābūt laikā noteiktā vietā," stāsta Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Bijušajam ieslodzītajam Viktoram, kurš izvēlējies elektronisko uzraudzību un no cietuma izlaists septembrī, motivācija saņemties sākt jaunu dzīvi ir bērns, kurš piedzima, kamēr vēl pats atradās ieslodzījumā. Viktors ar pirmo darba sludinājumu uzreiz atradis darbu kā galdnieks, taču par to, vai plānotās NVA speciālistu karjeras konsultācijas cietuma sienās dos kādu būtisku labumu, viņš ir ļoti skeptisks - daudziem nemaz nebūtu, ko rakstīt CV un motivācijas vēstulē.
"Atrodoties cietumā, ieguvu galdnieka profesiju, un tas tomēr ir daudz lietderīgāk, ja cietumos var iziet profesionālās apmācības. Mums bija plaša izvēle ar kursiem, kas pēc to pabeigšanas deva pārliecību, ka varēsim atrast darbu. Skatoties sludinājumus, pats jau tomēr izvērtē - šo esmu mācījies, šo tātad varu strādāt," stāstīja Viktors.
Par savu cietuma pagātni Viktors nav informējis darba devēju. Vienīgais - nākoties atteikt strādāt virsstundas, jo elektroniskās uzraudzības sprādze kontrolē stingru ikdienas režīmu.
"Varbūt man vienkārši paveicās, atrodot šo darbu, bet citviet teiktu - tu esi "sēdējis", tātad negribam tevi. Šobrīd darbā neviens nezina par manu cietuma pagātni, un visi - draudzīgi. Ir dzirdēts, ka bailēs no uzņēmēju attieksmes daudzi bijušie ieslodzītie nemaz nemēģina meklēt darbu," zina teikt Viktors.
Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujā no 100 uzņēmējiem tikai 41 izteicis gatavību darbā pieņemt bijušos cietumniekus un arī tikai tad, ja patiešām trūktu darbinieku. Noraidoša attieksme, jo citi darbinieki pret to iebilstu, nevar uzticēties un baidās par kārtību un drošību uzņēmumā.
Jaunajā atbalsta programmā, piemeklējot bijušajiem ieslodzītajiem darbu, uzņēmējiem netiks atklāts, ka personai ir noziedzīga pagātne.
