Būvnieku lobijs politikā visā pasaulē esot ierasta, normāla prakse
Lobijs jebkurā nozarē ir normāla lieta, tā ir visā pasaulē pieņemta lieta, varbūt Latvijā tas nav līdz galam sakārtots no likumdošanas viedokļa. Taču tā ir normāla prakse, ka jebkura industrija kaut kādā mērā lobē savas intereses. Protams, šīm interesēm jābūt sabalansētām ar sabiedrības interesēm, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina būvfirmas SIA "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau iepriekš tika norādījis, ka būvniecības nozarē ir ļoti spēcīgs lobijs. "Tas nav viens lobijs, ir daudzi, un katram ir savas intereses," diskusijā uzsvēra Pavļuts.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Agnese Lešinska norādīja, ka šogad janvārī, februārī, kad tika grozīts Būvniecības likums, samazinot būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu, bija ļoti skaidri redzams, no kā nāk šāda iniciatīva.
"Uz Tautsaimniecības komisiju Saeimā nāca ne tikai Ekonomikas ministrijas, partiju pārstāvji, bet nāca arī paši investori. Visa diskusija ap šo grozījumu redakciju bija vienos vārtos, un, no malas skatoties, bija pilnīgi skaidrs, ka tas ir viena investora lobijs. Nevalstiskās organizācijas varēja minēt jebkādus argumentus, bet vienmēr bija pretargumentus, ka ir jāļauj valstij attīstīties un jāļauj ienākt investoriem," sacīja Lešinska.
Božē uzsvēra, ka šī iniciatīva nāca ne tikai no uzņēmuma "Homburg", kas to sākotnēji iniciēja, tā nāca arī no "YIT Celtniecība". Iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome, arī vairums sabiedrisku organizāciju.
"Šādi grozījumi bija nobrieduši jau sen. Tika solīts, ka tie tiks ielaboti jaunajā Būvniecības likumā, un ilgu laiku nekas nenotika. Arī tagad jaunais Būvniecības likums ir uz jautājuma zīmes. Tas būtu milzīgs solis atpakaļ, ja tiktu apturēta jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās," skaidroja Božē.
Latvijas Būvnieku asociācijas padomnieks, būvfirmas SIA "Jurēvičs un partneri" valdes priekšsēdētājs Māris Jurēvičs atgādināja, ka Būvnieku asociācija arī atbalstīja šīs izmaiņas, jo iepriekšējā kārtība radīja zaudējumus ne tikai investoriem, bet arī būvniekiem, projektētājiem.
"Nekad neviens nevarēja pateikt, kad kaut kas sāksies, visiem nebija vienādi spēles noteikumi. Tāpēc jaunajā likumā ir radīti visiem, arī pašvaldībām, privātiem investoriem, ārzemju investoriem, vienādi spēles noteikumi, lai visi kašķi tiktu izskatīti vēl pirms ir iztērēta nauda, paņemti kredīti bankās," piebilda Jurēvičs.
Božē arī piepilda, ka "YIT Celtniecībai" nav bijušas kādas problēmas attiecībās ar valsts vai pašvaldību iestādēm, korupcijas prasības. "Arī "YIT Celtniecības" attiecības ar Rīgas pilsētas būvvaldi vienmēr bijušas ļoti korektas.
"Būvvalde skrupulozi prasa to, kas ir paredzēts tehniskajos noteikumus, kas ir jāizdara, būvi nododot ekspluatācijā. Mums nav nekādu ilūziju, ka, neizpildot kādas prasības un kaut ko samaksājot, varēs būvi nodot ekspluatācijā. Vienmēr visu izdarām un pēc tam būvi nododam ekspluatācijā," sacīja Božē.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā uzsvēra, ka Rīgas pilsētas būvvalde ievēro normatīvus, jo Administratīvā procesa likums noteic, ka būvvaldei savi lēmumi ir jāpamato ar konkrētiem normatīviem.
"Nevaram izvirzīt kaut kādas papildu prasības kaut ko vēl pārbaudīt, bet kā tikai to, kas ir noteikts likumdošanas aktos. Esam radījuši iekšēju sistēmu, ka visi lēmumi tiek pamatoti ar normatīvajiem aktiem. Katra atteikuma gadījumā nepasakām vienkārši, ka neļaujam šo vai citu lietu darīt, bet pamatojam ar konkrētiem normatīviem aktiem, vai tas ir Būvniecības likums, vispārīgie būvnoteikumi, Rīgas apbūves noteikumi vai arī citi normatīvi, uz kuru precīzi punktu pamata nevar veikt to vai citu darbību, vai noraidām visu ieceri kopumā," sacīja Vircavs.
"Tomēr viss nav tik skaisti. Likumos ir dažādas iespējas būvvaldei skatīties un piemērot likuma normas, lai vienā gadījumā uzliktu kādus pienākumus un līdzīgā gadījumā - neuzliktu," oponēja Lešinska.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
