Lietuvas lielie nacionālie laikraksti pirmdienās vairs neiznāk

Skaidrojot šo lēmumu, izdevēji norāda ne vien uz lasītāju skaita samazināšanos, bet arī uz savulaik krīzes dēļ pieņemto nodokļu reformu, kas vēl vairāk apgrūtinājusi iespējas samaksāt žurnālistiem algas un norēķināties ar spiestuvēm un izplatītājiem.

Laikrakstu vadība sola turpmāk lielākus spēkus veltīt interneta izdevumu satura veidošanai, daži pieļauj iespēju arī par to prasīt maksu, citi tikmēr pauž bažas, ka retāka avīžu iznākšana pamazām sašaurinās iespējas izplatīt kvalitatīvu informāciju.

Lietuvas biznesa ziņu laikraksta "Verslo žinios" galvenais redaktors Rolands Barīss atzinis, ka šāds lēmums briedis jau vairākus gadus un patiesībā būtu jābrīnās, ka izdevēji tik ilgu laiku bijuši ar mieru strādāt nerentabli. "Mainīt ieradumus pēc ilgiem gadiem ir riskants solis, un šis risks lika aizvien atlikt lēmumu, lai gan visloģiskāk tādu soli būtu bijis spert jau 2009.gadā," viņš norādījis.

Pēc Barīsa teiktā, pirmdienas numuru saturu turpmāk nolemts pārcelt uz interneta izdevumu, kur atsevišķā abonentiem paredzētā rubrikā tiks publicēti analītiskie raksti, kas parasti lasāmi laikrakstā.

Arī "Lietuvos žinios" galvenais redaktors Ramūns Terlecks lielāku vērību gatavojas pievērst laikraksta interneta izdevumam, tomēr neslēpj nožēlu, ka pirmdienās avīze neiznāks. "Sašaurinās izteiksmes iespēju telpa, un sabiedrība no tā cietīs," viņš sacījis.

Lietuvas populārākā ziņu portāla "Delfi.lt" galvenā redaktore Monika Garbačauskaite-Budriene no konkurences nebaidās un izteikumus par avīžu interneta portālu stiprināšanu vērtē diezgan skeptiski. "Kādēļ tieši presei tik grūti klājas un tik grūti būs saglabāt savus zīmolus? Tādēļ, ka viņi paši šo interneta faktoru ilgu laiku pilnīgi ignorēja, bet, kad nu beidzot saņēmās, konkurence jau bija ļoti tālu attīstījusies," viņa spriedusi.

Laikrakstu izdevēji nesola, ka abonēšana pēc šiem pārkārtojumiem kļūs lētāka, bet norāda, ka par informāciju portālos, tāpat kā par laikrakstiem, varētu nākties maksāt. Pēc viņu teiktā, "svarīgākais ir saturs, nevis forma". Kā norādījis Barīss, ASV, Lielbritānijā un Vācijā maksas ņemšana par interneta saturu ir ļoti dabisks process un, piemēram, "New York Times" ieņēmumi par interneta izdevuma abonēšanu pārsniedz ieņēmumus no reklāmas.

Tomēr mediju eksperti uzskata, ka vismaz tuvākajā laikā nav jābaidās no drukātās preses izmiršanas. "Papīra izdevumiem ir savas priekšrocības - telpisks formāts, iespēja pieskarties (..), un diez vai var runāt par šā produkta izzušanu. Ja paraugāmies uz ekonomisko potenciālu, internets vairākas reizes atpaliek no žurnāliem un avīzēm ieņēmumu ziņā," norādījis Viļņas Universitātes Žurnālistikas institūta direktors Deimants Jastramskis. Viņš arī atgādinājis, ka attālāku vietu iedzīvotāji pirmdienas laikrakstus tik un tā saņēmuši tikai otrdienās, tādēļ pārmaiņas nemaz nebūšot tik lielas.

Savukārt Lietuvas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Daiņus Radzevičs uzskata, ka savā ziņā var runāt par "melno pirmdienu" ne vien no žurnālistikas, bet arī vispār no sabiedrības informētības viedokļa. "Avīžu žurnālistika allaž bijusi stiprākā, tai bijusi sava ļoti stipra skola. Laikraksti no citiem medijiem atšķīrušies ar to, ka tajos vienmēr netrūcis gan ziņu un analītikas, gan arī noteiktu pētījumu, rakstu par nopietnākiem tematiem. Tikmēr liela daļa pārējo mediju - internets, televīzija, daļēji pat radio - ik rītu sākuši no preses apskata, no preses notikumu komentāriem. Tagad acīmredzot pirmdiena būs tā diena, kad arī citiem medijiem nāksies padomāt, ko darīt, par ko runāt, no kā sākt rīta sarunas," viņš norādījis.

Radzevičs atzīmējis, ka viss pagājušais gads uzskatāms par melno gadu gan reģionālajiem, gan nacionālajiem laikrakstiem, kuru metieni sarukuši "vismaz par vairākiem procentiem". "Tādēļ preses liktenis ir ne tikai lasītāju, ne tikai valdības, bet arī reklāmdevēju rokās," viņš piebildis.

Žurnālistu savienības vadītājs atzinis, ka pirmdiena nav izvēlēta nejauši - medijiem tā jau gadiem ilgi bijusi nepateicīga diena, jo gan reklāmas, gan būtisku ziņu šai dienā parasti ir mazāk. Viņš atgādinājis, ka jau pirms dažiem gadiem laikrakstiem nācies aktīvi domāt, ko darīt, lai vispār spētu izdzīvot.

"Jāteic atklāti - Lietuvas laikraksti ne jau pirmo gadu strādā ar zaudējumiem. Daži izdevumi vispār beiguši pastāvēt - piemēram, bezmaksas laikraksts "15min" mēģināja glābt situāciju, kļūstot par nedēļas avīzi, bet šovasar pārstāja iznākt. Acīmredzot šī tendence, ka laikrakstu iznākšanas dienu skaits sāk pamazām sarukt, var nozīmēt, ka jau nākamgad daļa avīžu varētu kļūt par nedēļas izdevumiem," viņš izteicies.

"Tendence ir iezīmējusies, un acīmredzot tas ir tikai laika jautājums, par ko runā arī paši izdevēji. Optimistiska vēlme katru dienu sniegt cilvēkiem ziņas, izdodot dienas laikrakstu, iespējams, turējusies pārāk ilgi, pat ilgāk, nekā to reāli varēja darīt, ņemot vērā finansiālos rezultātus. Tomēr daudzi izdevumi vēl cerēja, ka pienāks labāki laiki, - iespējams, vienkārši aiz mīlestības pret saviem lasītājiem," piebildis Žurnālistu savienības vadītājs.

Radzevičs atgādinājis, ka Latvijā jau pirms laba laika daļa laikrakstu pārstāja iznākt sestdienās "sadzīviskāka un traģiskāka iemesla dēļ", jo Latvijas Pasts atteicās šai dienā iznēsāt laikrakstus. "Piemēram, pat tāda valsts kā Francija ar dziļām preses tradīcijām, kur pēc bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī iniciatīvas krīzes laikā atvēlēts mazliet vairāk naudas preses atbalstam, paverot jauniešiem iespēju bez maksas pasūtīt kādu izdevumu, diemžēl nespēja izglābt daļu laikrakstu un daudzus žurnālus," viņš klāstījis.

"Domāju, ka mēs zaudējam kaut ko ļoti būtisku. Daļiņa atbildības būtu jāuzņemas arī pašiem - kā cilvēkiem, kas, iespējams, pasūta pārāk maz preses, neatbalsta savus drukātos medijus. Žurnālistiem, protams, kļūs mazāk darba, bet pašu žurnālistu jau tā kļūst mazāk. Domādami, ka mediju ir ļoti daudz - un Lietuvā to tiešām ir daudz -, mēs reizēm nepamanām, ka mums ir pārlieku pavirša, izklaidējoša satura izdevumi, bet diemžēl kļūst mazāk nopietnākas laikrakstu žurnālistikas, kas aizsākusies kā drukātā prese," sacījis Žurnālistu savienības priekšsēdētājs.

Vienlaikus Radzevičs izteicis cerību, ka radošākajiem izdevumiem un žurnālistiem allaž būs ko teikt un, iespējams, dzims arī jaunas interneta idejas un jauni radoši risinājumi.