Vācu sirmgalvis pieprasa atdot pie viņa atrastos vērtīgos mākslas šedevrus

81 gadu vecais Gurlits pagājušonedēļ iesniedza tiesā sūdzību, lūdzot atcelt tiesas lēmumu par atrasto darbu konfiskāciju. Viņš vēlas atgūt par pazudušiem uzskatītos meistardarbus, ko, iespējams, savulaik nolaupījuši nacisti.

Gurlits izprotot lietas "morālo dimensiju" un esot gatavs vienoties ar patiesajiem īpašniekiem, taču neredz pamatu mākslas darbu atņemšanai.

Sirmgalvis izjūt "lielu morālo atbildību", taču neesot darbus ieguvis nelikumīgā ceļā, uzsvēra viņa advokāts. Gurlits esot vēlējies pats runāt ar gleznu un skiču patiesajiem īpašniekiem, kas uz tiem pieteiktos.

Gurlita mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka 3% kolekcijas varētu būt nacistu laupījums. Līdz šim gleznām pieteikušies četri mantinieki, bet vēl vairāki citi vēlējušies iegūt par atrastajiem darbiem sīkāku informāciju.

2012.gadā policija Gurlita dzīvoklī Minhenē atrada aptuveni 1500 nacistu nolaupītas gleznas un zīmējumus. Šomēnes vēl aptuveni 60 gleznas tika atrastas viņa dzīvoklī Zalcburgā, Austrijā.

Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot no līdzekļiem, kurus ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.

Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.

Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti.

LETA