Krievijas karavīri pārņem savā kontrolē prāmju termināli Krimas pilsētā Kerčā
Krievijas karavīri, uz kuru formām nav valstiskās pazīšanas zīmju, pirmdien pārņēma savā kontrolē prāmju termināli Kerčā - Krimas tālākajā austrumu punktā Krievijas robežas tuvumā, palielinot bažas, ka Krievija plāno vēl lielāka skaita karavīru ievešanu Melnās jūras reģionā.
Prāmju termināli Kerčā apmēram 20 kilometru gara jūras ceļa attālumā no Krievijas karavīri sagrāba laikā, kad Rietumvalstis mēģina atrast veidu, kā apturēt Krievijas iebrukumu Krimā.
Pirmdienas rītā karavīri vadīja darbu terminālī, no kura daudzi prāmji dodas uz galamērķiem Krievijā. Viņi atteicās nosaukt savu identitāti, bet viņi runāja krievu valodā un pārvietojās ar automašīnām, kurām ir Krievijas reģistrācijas numura zīmes.
Karavīri, kas, kā apgalvo Ukrainas valdība, ir no Krievijas, ir ieņēmuši lidostas Krimā, sadragājuši gaisa spēku bāzes aprīkojumu un ielenkuši Ukrainas kājnieku bāzi šajā pussalā.
Krima notiekošais ir satricinājis pasauli, piemēram, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt "neiedomājamo agresijas aktu". ASV prezidenta Baraka Obamas valdība ir atzinusi, ka tās vērtējumā Krievija pilnībā kontrolē Krimu un reģionā ir ievedusi vairāk nekā 6000 karavīru.
Dienu pēc tam, kad Krievija bez neviena šāviena pārņēma savā kontrolē Krimas pussalu, Ukrainas centrālā valdība bažījas, ka tā varētu censties paplašināt savu kontroli arī citās Ukrainas daļā.
Ukrainas jaunā valdība cenšas nostiprināt savu varu, iegūstot valsts turīgāko uzņēmēju atbalstu un atlaižot jūras spēku komandieri, kas pasludināja uzticību prokrieviski noskaņotajai valdībai Krimā.
Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks paziņoja, ka nav iemesla, kādēļ Krievija iebrūk Ukrainā, un brīdināja, ka "mēs esam uz katastrofas sliekšņa". "Uzskatām, ka mūsu partneriem Rietumos un visai starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Ukrainas teritoriālā nedalāmība un vienotība," viņš paziņoja.
Pasaules līderi steidz rast diplomātisku risinājumu šai krīzei.
Briselē notika NATO ārkārtas sanāksme, Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs devā uz Kijevu, otrdien Kijevā plāno ierasties arī Kerijs. ASV, Francija un Lielbritānija ir apsvērusi iespējas boikotēt G8 samitu Sočos, kas paredzēts jūnijā.
Svētdienas vakarā Baltais nams izplatīja kopīgu paziņojumu G7 valstu vārdā, kurā uzsvēra, ka ir apturēta dalība gaidāmā samita plānošanā, jo Krievijas rīcība Ukrainā ir G7 un G8 "principu un vērtību" pārkāpums.
Kijevā, Maskavā un citviet pasaulē ielās izgāja gan cilvēki, kas nosodīja Krievijas agresiju, gan tādi, kas pauda prieku par Krimas atgriešanos tās agrākās valdnieces Krievijas pakļautībā.
Krievija ilgstoši ir vēlējusies atgūt Krimas pussalu, kas tās valdījumā bija līdz 1954.gadam. Krievijas Melnās jūras flote ik gadu maksā miljonos mērāmas summas Ukrainai par to, ka tās galvenā bāze atrodas Krimas ostā Sevastopolē. Apmēram 60% Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi.
BNS
