Krievija pieprasa Ukrainai atmaksāt par dabasgāzi ietaupītos 11 miljardus dolāru
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs piektdien pieprasīja Ukrainai atmaksāt 11 miljardus dolāru (7,99 miljardus eiro), kurus Kijeva ietaupījusi, pateicoties Krievijas nodrošinātajai atlaidei gāzes iegādei.
Pēc Medvedeva teiktā, šo summu Ukraina Krievijai ir parādā, jo Krima tagad ietilpstot Krievijas sastāvā, un abu valstu 2010.gadā parakstītā vienošanās par Krievijas Melnās jūras flotes iznomāšanu "tagad ir jāanulē".
"Ukrainas valsts ietaupīja aptuveni 11 miljardus dolāru, un Krievijas budžetā attiecīgi nav gūti ieņēmumi to pašu 11 miljardu dolāru apmērā," brīdināja Krievijas premjerministrs.
Medvedevs pauda pārliecību, ka būtu "absolūti likumīgi" tiesas ceļā censties panākt šādas summas piedziņu no Ukrainas, vienlaikus gan atzīstot, ka tas varētu būt sarežģīts uzdevums.
"Es uzskatu, ka mēs nevaram zaudēt šādu naudu, ņemot vērā faktu, ka arī mūsu budžetā vērojamas grūtības," sacīja Medvedevs.
2010.gadā toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neilgi pēc nākšanas pie varas ar Krieviju noslēdza vienošanos, ļaujot Krievijai līdz 2042.gadam izmantot Melnās jūras flotes bāzi. Apmaiņā pret to Maskava piekrita samazināt dabasgāzes cenu Ukrainai par simts dolāriem par katriem 1000 kubikmetriem.
Laikraksts "Kommersant" piektdien ziņoja, ka Ukraina, visticamāk, zaudēs tai piešķirto atlaidi Krievijas gāzes iegādei.
Ja Kijeva patiesi zaudēs tai piešķirto simts dolāru (72,66 eiro) atlaidi, tai nāksies maksāt līdz pat 480 dolāriem (348,79 eiro) par 1000 kubikmetru dabasgāzes. Tā būtu augstākā cena, kādu Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" noteicis kādam klientam Eiropā, raksta izdevums.
Kā avīzei "Kommersant" norādīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs, šos līgumus tagad plānots pārskatīt, jo Krima "kļuvusi par Krievijas daļu".
"Juridiski flote tagad izvietota nevis Ukrainā, bet vienā no Krievijas reģioniem, un tāpēc Harkovas līgumi jebkurā gadījumā tiks pārskatīti," skaidroja Peskovs.
Piektdien Krievijas parlaments ratificēja "līgumu" par Krimas aneksiju, un neilgi pēc tam prezidents Vladimirs Putins parakstīja attiecīgu likumu par okupētās Ukrainas teritorijas iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Maskavas rīcība izraisījusi asu starptautisko nosodījumu, un ASV, ES kā arī citas rietumvalstis sola pret Krieviju vērst arvien bargākas sankcijas.
LETA, Foto: AFP/LETA
