Spriedzei pieaugot, Vācijā sāk apsvērt obligātā militārā dienesta atjaunošanu
Pieaugot satraukumam par notikumiem Krimā, Vācijā izskan aicinājumi atjaunot obligāto militāro dienestu.
Vairāki Vācijas kādreizējie ģenerāļi pauduši bažas par valsts bruņoto spēku stāvokli.
"Mums ir vajadzīgs obligātais militārais dienests. Nav citu veidu, kā garantēt nacionālo aizsardzību NATO abpusējas aizsardzības aliansē," laikrakstam "Bild" skaidroja atvaļinātais NATO ģenerālis Egons Rāms "[To pavisam noteikti nav iespējams panākt] brīvprātīgā kārtā."
Rāms savulaik bija NATO komandieris.
Viņš pauda šaubas par Vācijas gatavību karam, jo 2011.gada jūlijā tika pieņemts lēmums atteikties no obligātā militārā dienesta.
Līdzīgas bažas pauda atvaļinātais ģenerālinspektors Haralds Kujats. Pēc viņa teiktā, militārpersonu trūkuma dēļ Vācijas armija "nospiesta uz ceļiem".
"Mums nav pietiekams karavīru skaits un nav pietiekams skaits kvalificētu karavīru. Mums jārunā par obligātā dienesta atjaunošanu," šādu viedokli savukārt pauda kristīgo demokrātu (CDU) politiķis Patriks Sensburgs, kurš 2011.gada jūlijā balsoja pret obligātā militārā dienesta atcelšanu.
Tikmēr Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena paziņojusi, ka karavīru skaits nav lielākā problēma.
"Runa nav par lielāko skaitu, bet gan par labākajām prasmēm," izdevumam "Rheinische Post" otrdien skaidroja ministre. "Mūsdienās alianses aizsardzībā svarīgas ir tehniskās un taktiskās spējas, ne tik daudz karavīru skaits."
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka ir atkārtoti jāapliecina Baltijas valstīm un Polijai, ka NATO būs kopā ar tām, lai arī kas notiktu Ukrainā un Krimā.
"Mūsu mērķis ir diplomātisks risinājums. Taču tajā pašā laikā mums ir jāreaģē uz mūsu NATO partneru pamatotajām bažām, tās ir arī mūsu bažas," piebilda ministre.
Pēc viņas teiktā, NATO militārās mācības un patruļas Baltijas gaisa telpā palīdz šīm valstīm sajust, ka "tās var paļauties uz NATO".
LETA, Foto: AFP/LETA
