Krievija pie Ukrainas robežas koncentrē elites vienības
Neskatoties uz Maskavas apgalvojumiem, ka tā negrasās iebrukt Ukrainas dienvidaustrumu reģionos, pie robežas turpinās Krievijas karaspēka koncentrēšana, ziņo vietējie mediji.
No pierobežas apgabaliem pienāk satraucošas ziņas par pašu kaujasspējīgāko Krievijas armijas vienību ierašanos.
24.martā Brjanskas apgabala dienvidrietumos pamanīta Krievijas elites ceturtās Kantemirovskas divīzijas 12.tanku pulka bruņutehnika.
Šīs apakšvienības tehnika tikusi izkrauta no ešeloniem Novozibkovas-Kļimovas apkaimē, un saskaņā ar ekspertu vērtējumu tā varētu būt gatava uzbrukumam caur Čerņigovu un Kijevu.
Savukārt Kļinovkā un Amoņā Kurskas apgabalā, kas atrodas attiecīgi 15 un 7 kilometrus no Ukrainas robežas, koncentrēta citas Krievijas elites vienības - 2.gvardes Tamanskas motorizēto strēlnieku divīzijas - taktiskā grupa.
Avoti ziņo, ka šajā apkārtnē atrodas 400 krievu militārpersonas, kas apgādātas ar bruņutransportieriem, tanku rota, kuras sastāvā ir desmit tanki, kā arī sakaru vienība.
Savukārt militārajā poligonā, kas atrodas Belgorodas apkaimē, atrodas 76.Pleskavas desanta trieciendivīzijas trīs bataljoni un 106.Tulas gaisa desanta divīzijas divi bataljoni. Šajās vienībās kopā ir aptuveni 1100 vīri un 120 tehnikas vienības, tostarp bruņutehnika.
Savukārt uz Belgorodas apvedceļa manīti 25 triecienhelikopteri "Mi-14".
Arī ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels trešdien apstiprināja, ka Krievija pēdējo dienu laikā pie Ukrainas robežas koncentrējusi vēl vairāk karavīru.
Lai gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagājušajā nedēļā solījis Heigelam, ka Maskava neievedīs karavīrus Ukrainas austrumos, "realitātē viņi turpina pastiprināt savus spēkus, tādēļ viņiem būtu jāgādā, lai izpildīto to, ko ministrs [Šoigu] man teica", norādīja Heigels.
Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hamonds, ar kuru Heigels trešdien tikās, atzina, ka nav īsti skaidrs, vai Krievijas aizsardzības ministram ir reāla ietekme lēmumu pieņemšanā Maskavā, ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina dominējošo lomu.
Pēc Hamonda teiktā, "visi pierādījumi liecina, ka Krievijas darbakārtību lielā mērā nosaka prezidents Putins personīgi".
"Un citi spēlētāji Krievijā, tostarp ministrs Šoigu, var paust savu viedokli, taču tas ir tikai viedoklis, un mēs nevaram zināt, mēs nezinām, kādā mērā šie cilvēki patiesībā atrodas iekšējā lokā, kurā prezidents Putins plāno šīs mācības," sacīja ministrs.
ASV aizsardzības jomas amatpersonas norāda, ka netālu no Ukrainas robežas izvietoti vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
Hamonds uzsvēra, ka pret Krieviju vērstās diplomātiskās un ekonomiskās sankcijas noteiktas ar mērķi izolēt Maskavu, vienlaikus atturot to no turpmākas rīcības.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs arī norādīja, ka NATO ir apņēmības pilna aizsargāt alianses dalībvalstu suverenitāti.
"Man nav nekādu šaubu, un es nedomāju, ka kādai NATO dalībvalstij ir kādas šaubas, ka visas 28 dalībvalstis ir gatavas nepieciešamības gadījumā aizstāvēt drošības intereses, aizsargāt dalībvalstu integritāti un suverenitāti," piebilda Hamonds.
LETA / Foto: EPA, LETA
