Krievijā sagatavoti mācību plāni par Krimas "vēsturisko nozīmi"

Nodarbību mērķis ir "uzsvērt atkalapvienošanās pamatotību no pasaules tiesību, morālo un ētisko normu skatupunkta", kā arī "demonstrēt Krievijas darbību miera uzturēšanas un humāno raksturu", norādīja ministrijā.

Sākumskolas skolēniem tiks stāstīts par Krimas dabu, kā arī piedāvāts uzzīmēt zīmējumu un piedalīties daiļlasīšanas konkursā. Sākot ar 5.klasi, skolēniem tiks mācīta Krimas vēsture no VI gadsimta. Bērnu uzmanība ir jāpievērš tam, ka Krima ir "garīgais stiprinājums", jo tieši no turienes Krievzemē sākusi izplatīties pareizticība.

Metodiskajos materiālos 1954.gadā notikusī pussalas atdošana Ukrainai tiek interpretēta kā tā laika padomju līdera Ņikitas Hruščova "kaprīze", kas turklāt bijusi pretrunā ar Krievijas PFSR konstitūciju.

90.gados, teikts materiālā, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins atteicies atbalstīt Krimu "rietumvalstu spiediena dēļ".

Martā notikusī Krimas aneksija tiek skaidrota ar to, ka varu Ukrainā "sagrābuši NATO valstu atbalstītie labēji radikālie un rusofobiskie elementi".

Īpaši tiek uzsvērts, ka skolotājam visās nodarbībās ir jācitē prezidenta Vladimira Putina 18.marta vēstījums Federālajai sapulcei, kas bija veltīts pussalas aneksijai.

Vairāki speciālisti jau pauduši kritiku Izglītības ministrijas iniciatīvai.

"Argumenti, kurus piesauc ierēdņi, ir galējā mērā nepietiekami no zinātniskā skatu punkta," norādīja Volgogradas Universitātes docents, viens no Brīvās vēsturiskās biedrības dibinātājiem Ivans Kurilla. "Piemēram, Krimas nodošana Ukrainai tiek skaidrota nevis ar vienkāršu kaprīzi, bet reģiona meliorācijas sistēmas problēmām."

"Ierēdņi nav padomājuši, kā jutīsies bērni, kuru vecāki nav vienisprātis ar oficiālo redzējumu," sacīja vēsturnieks.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

LETA