Bijušais Barrozu padomnieks: ES piespieda Īriju lūgt starptautisku palīdzību
Eiropas Savienības (ES) institūcijas piespiedušas Īriju lūgt starptautisku finansiālu palīdzību, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu bijušais padomnieks Filips Legrēns.
Intervijā Īrijas raidorganizācijai RTE Legrēns kritizējis EK un Eiropas Centrālo banku (ECB) par nostāšanos Francijas un Vācijas pusē, uzstājot, ka Īrijas nodokļu maksātājiem jāuzņemas atbildība par 64 miljardu eiro lielo parādsaistību slogu, kas atradās banku kontrolē, viņam nodēvējot šādu rīcību par "netaisnīgu un neciešamu".
"Tā bija kļūda iepriekšējai valdībai garantēt visus Īrijas banku aizdevumus, taču tas bija cietsirdīgi draudēt Īrijai ar izslēgšanu no eirozonas, ja vien valdība neuzņemsies šo muļķīgo solījumu," sacīja Legrēns.
Pēc viņa domām, "vislielākais spiediens nācis no Vācijas, jo vācu bankas bija būtiski saistītas ar Īriju, un EK, kas pozicionēja sevi tuvu Vācijai, kā arī no [bijušā ECB prezidenta] Žana Kloda Trišē, kurš mēģināja sekmēt Francijas banku intereses".
"ES institūcijas šo banku intereses lika priekšā Īrijas iedzīvotāju interesēm," uzsver Legrēns.
Legrēns arī uzskata, ka Īrijas valdība būtu varējusi pretoties Briseles un Frankfurtes noteiktajām bargajām prasībām.
"Īrijas ministriem bija jāsaka, ka tas ir netaisnīgi un neciešami uzņemties pilnu Īrijas banku parādsaistību slogu, kas lielā mērā piederēja ārvalstu bankām, kurām loģiski bija jāuzņemas zaudējumi par saviem sliktajiem aizdevumiem," sacīja Legrēns.
Kā ziņots, apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie ES un Starptautiskā Valūtas fonda, kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro aizdevumu.
Lai arī 15.decembrī Īrija kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskajā glābšanas programmā, valsts parādsaistības veido 125% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
