Spānijas karalis Huans Karloss pamet troni, dodot vietu dēlam

"Viņa majestāte karalis Huans Karloss ir tikko mani informējis par savu vēlēšanos atteikties no troņa un sākt [troņa] nodošanas procesu," žurnālistiem sacīja Rahojs.

Viņš piebilda, ka iemeslus šādam lēmumam karalis vēlas pirmdien personīgi paziņot Spānijas tautai.

76 gadus vecais Huans Karloss kļuva par karali 1975.gadā pēc diktatora Fransisko Franko nāves. Pēdējos gados vairākkārt ir vēstīts par viņa veselības problēmām.

Viņa popularitāti ievērojami iedragāja vairāki skandāli, tostarp 2012.gada aprīlī notikušās ziloņu medības Botsvanā Spānijas finanšu krīzes kulminācijas laikā. Par medībām kļuva zināms, kad karalis to laikā lauza gūžu un tika nogādāts atpakaļ Spānijā privātā lidmašīnā.

Spānijas karaļa tēlam kaitēja izmeklēšana par piesavināšanos lielā apmēra, par ko aizdomās tiek turēts viņa znots.

Nākamais karalis Felipe ir 46 gadus vecs, un gaidāms, ka viņš pieņems karaļa Felipes IV titulu. Viņš ir ieguvis diplomu tiesību zinātnē Madrides Autonomajā universitātē un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Džordžtaunas Universitātē ASV.

1,98 metrus garais bijušais olimpisko spēļu dalībnieks burāšanas disciplīnā Felipe kopš 2004.gada ir precējies ar bijušo televīzijas žurnālisti princesi Letisiju. Viņiem ir divas meitas. Viņš ir salīdzinoši maz bijis iesaistīts skandālos, bet viņa 41 gadu vecā sieva ir pirmā persona bez dižciltīgas izcelsmes, kas nonāks Spānijas monarhijas tronī.

Tāpat kā tēvs arī Felipe ir ceļojis pa pasauli, mēģinot saglabāt Spānijas ietekmi, jo īpaši bijušajās kolonijās Latīņamerikā. Šajos braucienos vienlaikus viņš ir centies veicināt valsts starptautiskās uzņēmējdarbības intereses.

Daudzu spāņu sirdis karalis Huans Karloss iekaroja 1981.gadā, kad viņam izdevās novērst militāra apvērsuma mēģinājumu.

Spānijas demokrātijai gadu gaitā attīstoties, karaļa loma kļuva pārsvarā simboliska. Viņš ceļoja pa pasauli kā savas valsts vēstnesis un bija stabilizējošs spēks valsts nemierīgajos, uz neatkarību orientētajos reģionos, piemēram, Katalonijā un Basku zemē.

"Viņš ir bijis nenogurdināms mūsu interešu aizstāvis," sacīja Rahojs, kas pirmdien saņēma vēstuli, kurā karalis informē par saviem nodomiem.

Huans Karloss, kas centies veidot tautai pietuvinātu tēlu, 2004.gadā izrādīja dziļas sēras kopā ar tautu, kad 11.marta Madrides metro spridzināšanas 191 upura bērēs kopā ar karalieni Sofiju rindu pa rindai izstaigāja Madrides Almudenas katedrālē sarokojas ar visiem valsts bērēs sērojošajiem, kurus noskūpstīja uz vaiga.

Tomēr finanšu krīzes laikā viņa paveiktais tika kritizēts, daudziem Spānijas iedzīvotājiem sākot asi apšaubīt monarhijas nepieciešamību.

Pasaules Dabas fonda Spānijas nodaļa atņēma 1968.gadā Huanam Karlosam piešķirto goda prezidenta titulu saistībā ar pārliecību, ka viņa došanās uz ziloņu medībām nav savienojama ar organizācijas mērķi aizsargāt apdraudētās sugas. Karalis pirmo reizi valdīšanas laikā atvainojās Spānijas iedzīvotājiem par savu rīcību.

Nesen viņš norādīja, ka vēlētos, lai viņu atceras kā "karali, kas apvienoja visus spāņus".

No 2010.gada maija līdz 2013.gada novembrim Spānijas karalim ir veiktas deviņas dažādas operācijas.

Šogad janvārī labēji centriskajā laikrakstā "El Mundo" publicētās aptaujas rezultāti liecina, ka augstās vai ļoti augstās domās par karali ir 41% Spānijas iedzīvotāju - gada laikā atbalsts karalim krities par deviņiem procenta punktiem.

Sabiedriskās domas aptauju veicēja "Sigma Dos" veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka 62% Spānijas iedzīvotāju vēlas, lai Huans Karloss atsakās no troņa par labu savam dēlam. Gada laikā par 17 procenta punktiem ir pieaudzis atbalsts monarha maiņai šādā kārtībā.

BNS/Foto: EPA/LETA