Krimas kūrorts Krievijas sastāvā jeb paģiras pēc eiforijas. FOTO

“Bija normālas cenas. Tagad šausmīgi uzlēkušas – ne trīs, bet pat četras reizes,” sūrojas vietējā iedzīvotāja Vera Pavlovna. “Pēc Ukrainas likumiem, mēs saņēmām noteiktu summu bērnu naudā, pabalstu, bet pēc Krievijas likuma tagad saņemsim mazāk, taču cenas ir augušas,” piebalso Aleksandrs.

Pensionārs Aleksandrs Bogačevs agrāk saņēma 2800 grivnu lielu pensiju – 173 eiro, nekas liels, tomēr Krimā ar to iztikt varēja. “Es nešikoju, bet arī nebiju ar tukšu kabatu līdz mēneša beigām. Tagad, kaut arī mums pensiju palielināja par 75%, ir smagi,” atzīst Bogačevs.

 “Putina kunga padomnieki nevar nesaprast, ka ukraiņu produkti, kas vidēji ir divas reizes lētāki nekā Krievijas un dažas reizes pārāki kvalitātes ziņā – tā ir pastāvīga aģitācija par Ukrainu,” teic ekonomikas eksperts Andrejs Kļimenko.

Ar aģitācijas apkarošanu Kremlim neveicas – kad Krievija kā veselībai kaitīgus aizliedza Ukrainas piena produktus, Krimā uzlēca cenas. Pussalas vietvalžiem kaut kas tautai jāsaka, bet – iznāk „pretvalstiska” propaganda. “Krievijas ražotāju vairumtirdzniecības cenas ir daudz augstākas nekā Ukrainā,” atzīst ekonomikas ministre Svetlana Verba. Tuvējā Krasnodaras apgabala iedzīvotāji to novērtēja, izpērkot tukšus Krimas veikalus.

Reiss uz Krimu Turcijas cenā

Ar Krimas apgādi diez ko labi neveicas. Tālbraucēji šoferi negrib uz turieni mērot ceļu, jo vienam reisam paejot pat puse mēneša. Krimu no Krievijas šķir jūras šaurums, un rindā uz prāmi jāgaida pat nedēļas, bet cena pacelta divtik. “Septiņsimt dolāru! Agrāk uz Turciju tik daudz maksāja. Bet tagad Krievijas teritorijā tie paši 700 dolāru. Jebkura prece nu maksās gandrīz divreiz dārgāk nekā Krievijā,” noskaities ir šoferis Saša.

Labāk neklājas uzņēmējiem, kas īrējuši vietas pludmalē. Eipatorijā viņu bodītes pat nojauc. “Par ko mēs cīnījāmies? Par ko iestājāmies, bloķējām armijas daļas kopā ar jūsu puišiem? Tagad jūs darāt visu, lai Ukraina par mums smietos,” Maskavai jautā kāds pievilts komersants. Oficiāli ziņots, ka pludmali saved kārtībā, bet patiesībā rit banāla biznesa un teritoriju pārdale.

Tiesa gan, īsti dalīt pagaidām nav ko – tik neizdevusies sezona Krimā vēl nav pieredzēta. “Nebrauc ne no Ukrainas, ne Krievijas. Tās bērnu nometnes, ar kurām pastāvīgi strādājam, pirmajā maiņā netika atvērtas, otrajā arī ne,” atklāta ir tūrisma firmas direktore Ludmila Zajaca.

Pirms aneksijas Krimas kūrortos gadā atpūtās vairāk nekā seši miljoni tūristu, no kuriem trīs ceturtdaļas bija ukraiņi. Nesen Krimas Kūrortu un tūrisma ministrija optimistiski vēstīja, ka pussalu šogad apciemojis miljons tūristu. Pludmales nav pavisam tukšas, tomēr ne tik pilnas, kā gribētos.

Daudz nav līdzējis pat vadoņa Vladimira Putina rīkojums valsts iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem brīvdienās atpūsties Krimā, turklāt to apmaksātu no valsts uzņēmumu vai arodbiedrību līdzekļiem.

Tūristu nogādāšanai uz Krimu Maskavas apgabala pašvaldība piešķīra četrus miljonus eiro, Čečenija vairāk nekā trīs miljonus, koncerni „Gazprom” un „Rosņeftj” – pa pusmiljonam savu darbinieku atpūtai.

Vēl pirms pāris gadiem Krimā pieauga tūristu skaits arī no Latvijas, bet šogad „airBaltic” lidmašīnas uz Simferopoli vairs nelido. Nelido arī citas Eiropas Savienības aviosabiedrības, līkumu met kruīzu kuģi, ievērojot ANO rekomendāciju nepiestāt okupētās teritorijās .

Jaltai šogad bija plāns uzņemt 160 kruīza lainerus no visas pasaules, un tas būtu kūrortpilsētas rekords. Uz kūrortsezonu cerēja arī Sevastopole, bet tagad var vicināt Krievijas karogus un slavēt Putinu. Arī dažādi mūzikas festivāli pametuši Krimu, piemēram, starptautisks džeza pasākums no Feodosijas pārcēlies uz Odesu.

Turklāt nesen Eiropas Savienība vienojās aizliegt importu no Krimas, un tas nozīmē, ka ir zaudēts liels noieta tirgus gan degvīnam „Mernaja”, gan Krimas vīniem.

Vēl kāda interesanta nianse – daudzi Krimā cerēja, ka līdz ar aneksiju varēs neatmaksāt Ukrainas bankām ņemtos kredītus. Nekā, Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Suhovs intervijā „Forbes” paziņojis, ka parādi būs jāatmaksā. Ja ne, jārēķinās ar pieredzējušajiem Krievijas parādu piedzinējiem.

Tiesa gan, „PrivatBank” un „Ošadbank” visdrīzāk būs spiestas par savu naudu cīnīties starptautiskajās tiesās, jo Krimas tiesa gluži vienkārši nolēma to īpašumu nacionalizēt.

Kasjauns.lv, Foto: All Over Press, Reuters, AFP/LETA