Skotija nobalsojusi par palikšanu Lielbritānijas sastāvā

Ceturtdien notikušajā Skotijas neatkarības referendumā 55,30% vēlētāju nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, liecina rezultāti pēc balsu skaitīšanas visos 32 apgabalos.

Par palikšanu Lielbritānijas sastāvā nobalsojuši 2 001 926 vēlētāji.

Par Skotijas neatkarību nobalsojuši 1 617 989 vēlētāji jeb 44,70%.

Referendumā piedalījušies 84,59% vēlētāju.

Skotijas pirmā vicepremjere Nikola Stērdžena piektdien pēc šiem rezultātiem atzina, ka viņas Skotu nacionālās partijas (SNP) kampaņa par Skotijas neatkarību var būt cietusi sakāvi. "Izskatās, ka mēs varētu nepanākt "Jā" balsojumu, uz kuru es cerēju," Stērdžena paziņoja raidsabiedrībai BBC.

Reaģējot uz šiem rezultātiem, britu mārciņas kurss pret eiro piektdien Tokijā sasniedza augstāko līmeni kopš 2012.gada jūlija - 1,2806 eiro par mārciņu. Pieauga arī britu mārciņas kurss pret ASV dolāru, sasniedzot 1,6522 dolārus par mārciņu, kas ir augstākais līmenis kopš septembra sākuma.

Klakmananšīras apgabalā, kas pirmais paziņoja par referendumā nodoto balsu sadalījumu, 19 036 vēlētāji nobalsoja pret Skotijas neatkarību, bet 16 350 nobalsoja par. Vēlētāju aktivitāte Klakmananšīras apgabalā bija 89%.

Inverklaidas apgabalā Skotijas neatkarības pretinieki pārspēja tās piekritējus par tikai 86 balsīm.

Pret Skotijas neatkarību nobalsots 27 apgabalos, bet Skotijas neatkarība atbalstīta Dandī pilsētas, Glāzgovas, Nortlanarkšīras un Vestdanbartonšīras apgabalos.

Lielbritānijas centrālā valdība ir solījusi palielināt Skotijas autonomās pilnvaras, ja tā paliks Apvienotās Karalistes sastāvā.

Skotijas valdība sola, ka sterliņu mārciņa arī turpmāk būs Skotijas valūta, bet Lielbritānijas valdība uzstāj, ka Skotijas neatkarības gadījumā nepiekritīs valūtas savienībai. Tāpat nav skaidrības par Skotijas atdalīšanās ietekmi uz Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Skotijas līderi sola, ka pēc atdalīšanās arī jaunā valsts tieksies uz dalību šajās valstu grupās, ko Lielbritānijas vadība sauc par neiespējamu. Savukārt ES un NATO ir izskanējušas bažas arī par pašas Lielbritānijas nākotni organizācijās.

Jautājumus rada arī monarhijas statuss Skotijā. Tās valdība sola, ka karaliene Elizabete II, kas pašlaik ir 15 valstu simboliska galva, arī turpmāk būs Skotijas monarhs, tomēr arī daži neatkarības atbalstītāji rosina veidot republiku.

Karaliene, kuras māte ir no aristokrātiskas skotu ģimenes un kura labprāt pavada vasaras īpašumos Skotijā, neslēpjot patiku pret šo Lielbritānijas daļu, nedrīkst paust savu subjektīvo viedokli politiskos jautājumos. Arī par Skotijas iespējamo neatkarību Elizabete II publiski nav izteikusies.

Skotija, kur pašlaik dzīvo ap pieciem miljoniem cilvēku, ir uzskatāma par vienu no senākajām valstīm pasaulē, jo jau 843.gadā karalis Kenets Makelpins apvienoja skotus savā valstī, kas neatkarību saglabāja vairāk nekā 800 gadu, līdz 1707.gadā tika izveidota Lielbritānija, kurai pašlaik ir četras daļas: Anglija, Velsa, Ziemeļīrija un Skotija.

Šai Apvienotās Karalistes daļai ir sava tiesību sistēma un Skotijas Baznīca.

1997.gadā notika referendums par Skotijas parlamenta izveidi, un to izveidoja 1999.gadā. Skotijas parlamenta deputātiem ir tiesības lemt par izglītību, veselības izdevumiem, mājokļiem, tūrismu un transportu un dažām citām jomām, bet parlaments nekontrolē imigrācijas, aizsardzības, nodarbinātības, tirdzniecības, enerģētikas un galvenos finanšu, kā arī ārpolitikas jautājumus. Lielākā daļa no Skotijas parlamenta izmantotajiem līdzekļiem ir Apvienotās Karalistes piešķirti.

Tomēr tiek uzsvērts, ka Skotijas kā neatkarīgas valsts ekonomika tiktu attīstīta ar bagātīgajiem naftas resursiem - pašlaik Lielbritānija iegūst vairāk nekā 75% Eiropas Savienībā iegūtās naftas, no kuras 90% tiek iegūti Skotijas ūdeņos. Skotijas valdība arī uzsver, ka tā saražo 25% no ES piekrastes vēju un paisumu un bēgumu enerģijas, kā arī 10% no viļņu enerģijas.

Tāpat tiek uzsvērta Skotijas politikas, izgudrotāju, domātāju un uzņēmēju ietekme pasaules vēsturē. Skotijas neatkarības deklarācija bija pamats Amerikas Neatkarības deklarācijai, skotu izgudrotāji ir piedalījušies praktiskā tvaika dzinēja izstrādē, penicilīna atklāšanā, televīzijas un telefona izgudrošanā.

Ceturtdien notikušajā referendumā balsstiesības bija vairāk nekā 4,3 miljoniem cilvēku - vismaz 16 gadu vecumu sasniegušiem Skotijas iedzīvotājiem. Referenduma rezultāts tiks noteikts pēc vienkārša vairākuma principa.

BNS, LETA, Foto: Reuters, EPA/LETA, AFP/LETA