Reaģējot uz sankcijām, Krievijā varētu arestēt ārvalstu aktīvus
Krievijas tiesas varētu iegūt pilnvaras arestēt ārvalstu aktīvus Krievijas teritorijā, paredz likumprojekts, kas iesniegts Krievijas parlamentā kā atbilde uz Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā.
Laikraksts "Moscow Times" vēstīja, ka likumprojekts arī paredz iespējas izmaksāt kompensācijas tiem Krievijas pilsoņiem, kuru īpašums ir konfiscēts vai arestēts ārvalstīs.
Itālijas varas iestādes pagājušajā nedēļā arestēja aktīvus apmēram 30 miljonu eiro apmērā, kas pieder Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā uzņēmēja Arkādija Rotenberga kontrolētām kompānijām. Rotenbergs ir viens no Putina līdzgaitniekiem, pret kuriem vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas.
Krievijas parlamenta datubāzē publicētais likumprojekta teksts liecina, ka kompensāciju varētu saņemt tie Krievijas pilsoņi, kas cietuši no ārvalstu jurisdikcijas "nelikumīgas tiesas darbības", un paredz ļaut arestēt Krievijā esošus ārvalstu aktīvus pat tad, ja uz tiem ir attiecināma starptautiskā imunitāte.
Kremļa kritiķis Boriss Ņemcovs, kurš pagājušā gadsimta 90.gadu beigās bija Krievijas vicepremjers, norādīja, ka likumprojekts ir Putina mēģinājums pasargāt Krievijas miljardierus un amatpersonas no sankciju ietekmes.
"Kāda ir ietekmīga vīra draudzība?" Ņemcovs retoriski jautāja ierakstā sociālās saziņas vietnē "Facebook". "Tas ir tad, kad četras tavas villas, dzīvokli un viesnīcu arestē Itālijā, un tavs līdzdalībnieks Kremlī nekavējoties ievieš likumu, lai zaudējumus kompensētu no Krievijas budžeta," rakstīja Kremļa kritiķis.
Saistībā ar krīzi Ukrainā Rietumu un Krievijas starpā ir lielākais attiecību saasinājums kopš Aukstā kara. Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, sākot ar vīzu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu līdz ierobežojumiem Krievijas firmu piekļuvei ārvalstu kapitālam.
Krievija uz to atbildēja, uz gadu aizliedzot ievest valstī lauksaimniecības un pārtikas produkciju no valstīm, kas vērsušas sankcijas pret Krieviju, kā arī ir draudējusi ar plašākiem atbildes pasākumiem.
Gaidāms, ka Krievijas ekonomika nākamos divus gadus piedzīvos stagnāciju Ukrainas krīzes ietekmē, kā arī saistībā ar strukturālu reformu trūkumu un neskaidru ekonomikas politiku, pagājušajā nedēļā prognozēja Pasaules Banka.
Krievijas likumi noteic, ka likumprojekts ir jāizskata trīs lasījumos parlamenta apakšpalātā Valsts domē, jāapstiprina augšpalātā Federācijas padomē un tad tas ir jāparaksta prezidentam.
