Lai aizsargātu jutīgas sugas, rosina samazināt dziļūdens zveju

Atbilstoši zinātniskajam ieteikumam EK ierosina, salīdzinot ar 2014.gadu, četru krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) palielināt, deviņu krājumu KPN samazināt un piecu krājumu KPN saglabāt līdzšinējā apjomā. Attiecībā uz četriem krājumiem, galvenokārt dziļūdens haizivīm, konkrēti skaitļi priekšlikumā vēl nav norādīti, jo vēl nav saņemts attiecīgais zinātniskais ieteikums.

ES jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki norādīja: “Dziļūdens ekosistēmas un zivju krājumi īpaši jutīgi reaģē uz cilvēka darbībām, piemēram, zveju, tāpēc tie pienācīgi jāaizsargā. Ilgtspējīga pārvaldība ir vienīgais veids, kā varam nodrošināt dziļūdens zvejniecības nākotni. Ir labi, ka zinātniskais ieteikums ļauj palielināt vairāku krājumu KPN, taču daudzu citu krājumu stāvoklis, diemžēl, nav iepriecinošs. Mums jāturpina sadarbība ar dalībvalstīm, lai uzlabotu zināšanas par šiem krājumiem, un jātiecas panākt dziļūdens zvejniecības ilgtspēju.”

Ir pieejams zinātniskais ieteikums par to, kā panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu no svarīgā strupdeguna garastes krājuma ūdeņos uz rietumiem no Britu salām. Pamatojoties uz šo ieteikumu, EK ierosina nedaudz – par 12 % – samazināt šā krājuma KPN, lai 2015. gadā no tā varētu zvejot ilgtspējīgā apjomā. 2016. gadā būs iespējams neliels KPN palielinājums, proti, par 2 %. Komisija ierosina četru lielacu diegspuru vēdzeles krājumu KPN palielināt par 10%.

Dati par vairākiem citiem krājumiem ir nepilnīgi, un saskaņā ar piesardzīgu pieeju KPN ir būtiski jāsamazina, lai aizsargātu zivju krājumus. Tas jo īpaši attiecas uz sarkano zobaini apgabalos uz rietumiem no Portugāles un ap Azoru salām. Zinātniskais ieteikums par apgabalu uz rietumiem no Portugāles pat rosina izstrādāt zivju krājumu atjaunošanas plānu.

EK priekšlikumu pamatā ir zinātniskais ieteikums, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Tomēr dati, kas pieejami par lielāko daļu dziļūdens zivju krājumu, nav pietiekami, lai zinātnieki varētu pilnībā novērtēt krājuma stāvokli zivju skaita vai zvejas izraisītās mirstības ziņā.

Dziļūdens zivis ir lēnaudzīgas, tām ir ilgs mūžs, tāpēc tās ir īpaši jutīgas pret zveju. Tās tiek zvejotas ūdeņos, kas atrodas tālāk par kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām. Šīs zivis ir sastopamas kontinentālajās nogāzēs vai pie jūras pacēlumiem.

Dziļūdens sugu zveju Eiropas Savienība regulē kopš 2003.gada. Šajā zvejā tiek iegūts aptuveni 1% no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā izkrautajām zivīm. Nozvejas un ar tām saistīto darbvietu skaits jau vairākus gadus samazinās, jo krājumi ir noplicināti.

Galveno dziļūdens krājumu sliktais stāvoklis un zinātnisko datu trūkums skaidri liecina par to, ka joprojām aktuāla ir vajadzība pēc labākas dziļūdens zvejniecību pārvaldības sistēmas, kuru EK ierosināja 2012.gadā.

BNS