Polija draud bloķēt ES klimata izmaiņu ierobežošanas pasākumus
Polija, kas kļuvusi par līderi to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu grupā, kuras iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajiem klimata izmaiņu ierobežošanas mērķiem, piedraudējusi, ka izmantos savas veto tiesības šīs ieceres bloķēšanai, ja nesaņems garantijas par enerģijas cenu saglabāšanu līdzšinējā līmenī, vēsta Polijas Radio.
Ambiciozais EK piedāvājums, kuru paredzēts apspriest ES līderu samitā 23.oktobrī, paredz līdz 2030.gadam samazināt CO2 izmešu daudzumu līdz 40% no 1990.gada līmeņa.
Taču Polija šobrīd 90% sava enerģijas patēriņa nodrošina ar oglēm. Lai gan Varšavai ir enerģijas avotu diferencēšanas plāns, kas paredz līdz 2050.gadam 15% no sava enerģijas patēriņa nodrošināt ar jaunbūvējamajām kodolspēkstacijām, EK mērķi Polijai šķiet pārlieku ambiciozi. Šim viedoklim piekrīt arī vairākas citas Austrumeiropas valstis, kuras dzīves līmeņa ziņā joprojām ievērojami atpaliek no Rietumeiropas valstīm.
Austrumeiropas valstīm piedāvāts zināms kompromiss, kas ļautu tām modernizēt savu smago rūpniecību, taču ar to varētu nepietikt.
Kā norāda Polijas centriski labējā valdība, ja EK piedāvājums netiks mainīts, patēriņa cenas laikā no 2021. līdz 2030.gadam pieaugs par 120%.
"Mums ir skaidri novilktas sarkanās līnijas," intervijā laikrakstam "Financial Times" uzsvēris Polijas Eiropas lietu ministrs Rafals Tšaskovskis. "Ja viņi neņems vērā mūsu rūpes, tad mēs šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā lemsim samitā nenodarboties ar šo jautājumu."
Sagaidāms, ka samitu varētu pamest arī Čehija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, ja tām netiks piedāvāti izdevīgāki nosacījumi.
Visu piecu Austrumeiropas valstu kopīgajā paziņojumā, kas tika publiskots oktobra sākumā, bija uzsvērts, ka tā dēvētais siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma samazināšanas mērķis jānosaka "reālistiski un tehnoloģiski neitrālā veidā".
LETA
