Tramps: kara izbeigšana Ukrainā ir tuvāk nekā jebkad iepriekš

Jau dienas sākumā ASV amatpersonas norādīja, ka pastiprinātas drošības garantijas Kijivai ir pavirzījušas miera sarunas uz priekšu, taču uzsvēra, ka ASV piedāvājums nebūs spēkā bezgalīgi.

“Man šķiet, ka mēs šobrīd esam tuvāk nekā jebkad agrāk, un redzēsim, ko varam paveikt,” Tramps sacīja žurnālistiem Ovālajā kabinetā.

ASV vērtējums sekoja divu dienu sarunām Berlīnē, kurās piedalījās Eiropas, Ukrainas un ASV amatpersonas. Trampu tajās pārstāvēja viņa īpašais sūtnis ārlietās Stīvs Vitkofs un znots Džareds Kušners.

Pirmdien ASV prezidents telefoniski piedalījās Eiropas līderu vakariņās, kurās tika apspriesta topošā vienošanās. Sarunu gaitā Tramps divas reizes sazinājās ar Vitkofu un Kušneru. “Šķiet, ka viss norit labi, taču to mēs sakām jau ilgu laiku, un šis ir ļoti sarežģīts jautājums,” Tramps sacīja pēc zvana.

Viņš piebilda, ka saruna bijusi “ļoti laba”, un atklāja, ka viņam bijusi arī “gara saruna” ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tāpat ASV esot uzturējušas kontaktus ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Kā pirmdien iepriekš norādīja kāda ASV amatpersona, aptuveni 90% jautājumu starp Krieviju un Ukrainu jau esot atrisināti, bet būtiskākais klupšanas akmens joprojām ir teritoriālās piekāpšanās. ASV puse piedāvājusi “pārdomas rosinošas” idejas strupceļa pārvarēšanai, tostarp “brīvās ekonomiskās zonas” izveidi.

Sarunu laikā detalizētāk izstrādātas arī drošības garantijas, kas līdzinātos NATO līguma 5. pantam, norādīja amatpersonas. Tās paredzētu atturēšanu no turpmākas Krievijas agresijas, deeskalācijas mehānismus un iespējamās miera vienošanās uzraudzību. Tomēr amatpersonas neatklāja konkrētas detaļas, uzsverot, ka tajās nebūtu paredzēta ASV karavīru klātbūtne uz vietas.

Zelenskis svētdien paziņoja, ka Ukraina piekritusi kompromisam attiecībā uz drošības garantijām NATO dalības vietā. Drošības garantiju paketē būtu arī skaidri noteiktas sekas Krievijai gadījumā, ja tā pārkāptu vienošanos. “Šis ir spēcīgākais drošības protokolu kopums, kādu viņi jebkad ir redzējuši. Tā ir ļoti, ļoti spēcīga pakete,” sacīja pirmā ASV amatpersona.

Tramps vienlaikus atzina, ka iepriekš jau bijis optimistisks, taču cerības tikušas sagrautas. “Problēma ir tāda, ka vienā brīdī viņi grib panākt vienošanās noslēgšanu, bet pēkšņi vairs ne. Ukraina grib to izbeigt, bet tad pēkšņi – atkal ne. Mums ir jāpanāk, lai abas puses būtu uz viena viļņa,” sacīja Tramps.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņoja, ka “tas, ko ASV piedāvājušas materiālo un juridisko garantiju ziņā, ir patiešām nozīmīgi”.

Kā norādīja otra ASV amatpersona, Tramps ir gatavs iesniegt ASV atbalstītās drošības garantijas izskatīšanai Kongresā, raksturojot tās kā “platīna standartu” tam, ko Vašingtona var piedāvāt Ukrainai.

Tramps uzskata, ka spēs panākt Maskavas piekrišanu šīm garantijām, turklāt ASV amatpersonas norādīja, ka Krievija signalizējusi par gatavību pieļaut Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā kā daļu no miera vienošanās.

Tomēr amatpersonas uzsvēra, ka Trampa piedāvājumi nebūs pieejami bezgalīgi ilgi. “Eiropieši pauda lielu pateicību prezidenta Trampa gatavībai aktīvi iesaistīties šajā jautājumā un piedāvāt šādas garantijas,” sacīja viena no amatpersonām. “Taču šīs garantijas nebūs uz galda mūžīgi. Tās ir uz galda šobrīd.”

Šonedēļ apspriesti arī Ukrainas atjaunošanas plāni – investīciju kompānijas BlackRock pārstāvji pārrunājuši ar Ukrainas amatpersonām iespējamo finansiālo atbalstu, kā arī Zaporižjas atomelektrostacijas nākotne, kas joprojām paliek neatrisināts jautājums.

ASV amatpersonas gan neprecizēja, kad jaunākā vienošanās versija varētu tikt iesniegta Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, norādot, ka galīgie jautājumi, tostarp par teritorijām, būs jāatrisina pašām pusēm – Maskavai un Kijivai. “Galu galā tieši pusēm būs jāvienojas par suverenitātes jautājumiem un jānoskaidro, vai ir iespējams panākt vienošanos,” sacīja viena no amatpersonām, piebilstot, ka ASV pienākums ir šo jautājumu apspriest gan ar Maskavu, gan ar Eiropas partnerie