Kurai Eiropas valstij ir visaugstākais novēršamās mirstības līmenis?
Vairāk nekā 1,1 miljonu nāves gadījumu Eiropas Savienībā 2022. gadā varētu būt iespējams novērst, ja būtu efektīvākas veselības aprūpes sistēmas un sabiedrības veselības pasākumi.
Šos ar slimībām un veselības stāvokļiem saistītos nāves gadījumus varētu vai nu novērst, vai izārstēt. Tie veido vairāk nekā vienu piektdaļu no visiem ES iedzīvotāju nāves gadījumiem, vēsta "Euronews".
Novēršamās mirstības rādītāji atspoguļo sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, tostarp medicīniskās aprūpes kvalitāti un pieejamību, teikts OECD un ES ziņojumā "Veselība īsumā: Eiropa 2024".
Neizbēgamās mirstības rādītāji Eiropā ievērojami atšķiras. Eksperti norāda uz vairākiem ietekmējošiem faktoriem, tostarp veselības aprūpes izdevumu līmeni un novēršamo riska faktoru, piemēram, smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatību.
Kas ir "novēršama nāve"?
Saskaņā ar Eurostat datiem novēršamā nāve jeb mirstība ir nāves cēloņi, kurus varētu novērst ar visplašāk izprastiem sabiedrības veselības pasākumiem (Šajā kategorijā ietilpst plaušu vēzis, išēmiskā sirds slimība, Covid-19, ar alkoholu saistīta nāve, insults, nelaimes gadījumi, hroniska obstruktīva plaušu slimība, pašnāvības un citi cēloņi), vai nodrošinot optimālu medicīniskās aprūpes kvalitāti. (Pie tiem pieder išēmiskā sirds slimība, kolorektālais vēzis, krūts vēzis, insults, pneimonija, hipertensija, diabēts un citi cēloņi.)
Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gadā visā ES starp cilvēkiem līdz 75 gadu vecumam bija 1,11 miljoni nāves gadījumu, kurus varētu būt iespējams novērst. Valstu salīdzināšanai tiek izmantots ar vecumu standartizēts mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 75 gadiem.
Novēršamās mirstības līmenis ES svārstās no 169 nāvēm Zviedrijā līdz 543 nāvēm Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju, un vidējais rādītājs ES 2022. gadā bija 258 nāves gadījumi.
Ja iekļauj ES kandidātvalstis, EEZ valstis un Apvienoto Karalisti - tur, kur pieejami dati - viszemākais novēršamās mirstības rādītājs ir reģistrēts Šveicē: 153 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Būtiskas atšķirības: Austrumeiropa, Rietumeiropa un Ziemeļeiropa
Austrumeiropas un Baltijas valstīs ir reģistrēti visaugstākie novēršamās mirstības rādītāji. Latvija, Rumānija, Ungārija, Lietuva un Bulgārija ir saraksta augšgalā, pārsniedzot 470 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tām seko Serbija, Slovākija un Igaunija ar zemākiem rādītājiem, taču joprojām vairāk nekā 390 nāvēm.
Pretēji tam Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs novēršamās mirstības līmenis ir zemāks. Tādas valstis kā Šveice, Zviedrija, Norvēģija, Nīderlande un Francija uzrāda ievērojami zemākus rādītājus - mazāk nekā 200 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs parasti ir vidēji novēršamās mirstības rādītāji. Horvātija, Polija, Turcija, Grieķija, Čehija un Itālija ietilpst šajā diapazonā, un lielākajā daļā šo valstu ir reģistrēti no 200 līdz 300 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Lai gan Vācija atrodas zem ES vidējā rādītāja, tai ir visaugstākais novēršamās mirstības līmenis (249) starp vadošajām ES ekonomikām.
Divas trešdaļas nāvju ir novēršamas, viena trešdaļa - ārstējama
No 1,11 miljoniem nāvju, kuras 2022. gadā ES varētu novērst, 65 procenti (725 624) tiek uzskatītas par novēršamām, bet 35 procenti (386 709) - par ārstējamām. Tas atbilst 168 novēršamām un 98 ārstējamām nāvēm uz 100 000 iedzīvotāju ES.
Starp abiem novēršamās mirstības veidiem pastāv ļoti cieša pozitīva korelācija: valstīs ar augstākiem novēršamās mirstības rādītājiem mēdz būt arī augstāki ārstējamās mirstības rādītāji. Tas, protams, atspoguļojas kopējā novēršamās mirstības līmenī.
Piemēram, Latvijā un Rumānijā ir vieni no augstākajiem gan novēršamās, gan ārstējamās mirstības rādītājiem, savukārt Šveice un Zviedrija abās kategorijās uzrāda ļoti zemus rādītājus.
Galvenie novēršamās mirstības cēloņi
Sirds un asinsvadu slimības bija galvenais ārstējamās mirstības cēlonis ES - uz tām attiecās 21% nāves gadījumu, teikts ziņojumā "Veselība īsumā: Eiropa 2024". Citu galveno cēloņu procentuālais sadalījums bija šāds: kolorektālais vēzis (14%), krūts vēzis un insults (pa 10%), pneimonija (8%), hipertensija (5%) un diabēts (4%).
2021. gadā Covid-19 bija vadošais novēršamās mirstības cēlonis, veidojot 24% nāvju. Tomēr 2022. gadā, pēc Eurostat datiem, tā īpatsvars samazinājās līdz 10%. Šajā gadā vislielākais īpatsvars bija plaušu vēzim - 19%, kam seko sirds slimības - 11%. Ar alkohola lietošanu saistītas nāves veido 8% novēršamās mirstības.
Faktori, kas nosaka atšķirības starp valstīm
Šo cēloņu izplatība Eiropas valstīs atšķiras, un tas nosaka kopējās novēršamās mirstības atšķirības starp valstīm.
"Novēršamās mirstības līmeni var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, sociālie un veselības aprūpes izdevumi, izglītība un gāzu emisijas," intervijā "Euronews Health" sacīja Lisabonas Ekonomikas un vadības skolas docente Aida Izabele Tavaresa.
Saskaņā ar ziņojumu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir ievērojami augstāka plaušu vēža, sirds un asinsvadu slimību un alkoholisma izraisīto saindēšanās gadījumu izplatība.
"Lielā mērā to var izskaidrot ar atšķirībām novēršamo riska faktoru, piemēram, smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatībā," teikts ziņojumā.
Tavaresa arī norādīja, ka valstis ar augstākiem veselības aprūpes izdevumiem parasti uzrāda zemākus ārstējamās mirstības rādītājus.
"Kopumā augsta ārstējamā mirstība novērojama Austrumeiropas valstīs, bet zema - Ziemeļeiropas valstīs," viņa sacīja. Kā piemēru viņa minēja Zviedriju, kas veselības aprūpei tērē ievērojamu daļu no sava IKP, salīdzinot ar Bulgāriju, kas šim mērķim atvēl daudz mazāku daļu.
Māstrihta Universitātes Starptautiskās veselības nodaļas docents Roks Hržičs norādīja, ka lielāko daļu novēršamās mirstības atšķirību starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm nosaka sirds un asinsvadu slimību izraisīta mirstība vidējā un vecākā vecuma grupās.
"Daļēji saglabājošos augsto sirds un asinsvadu mirstību dažās Austrumeiropas valstīs plaši uzskata par vēlīnās sirds un asinsvadu revolūcijas sekām, tas ir, par novēlotu medicīnisko tehnoloģiju un politikas ieviešanu, kas ļautu novērst un ārstēt sirds slimības," viņš sacīja intervijā "Euronews Health".
Atšķirības nāves cēloņu reģistrācijā
Bohumas Rūras Universitātes (Vācija) pētniece Sjuzanna Štolpe norādīja, ka atšķirības nāves cēloņu reģistrācijā var ietekmēt novēršamās mirstības rādītājus.
"Sertificējošais speciālists var izvēlēties vairāk nekā vienu slimību kā nāves cēloni. Atkarībā no sertificētāja subjektīvās izvēles nāve var tikt pieskaitīta neizbēgamiem, novēršamiem vai ārstējamiem cēloņiem," viņa sacīja intervijā "Euronews Health".
Viņa arī norādīja, ka nenoteiktu nāves cēloņu īpatsvars ietekmē novēršamās mirstības līmeni, un Baltijas valstīs, Apvienotajā Karalistē un Somijā tas ir zemāks nekā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu.
Eksperti uzsvēra, ka veselības aprūpes izdevumi dažādās Eiropas valstīs būtiski atšķiras. Tas atspoguļo atšķirīgo veselības aprūpes pieejamību un veselības aprūpes sistēmu noturību.
Dienvideiropas valstīs izdevumu līmenis kopumā bija mērenāks. Tā kā Īrijai un Luksemburgai ir ļoti augsts IKP, to izdevumi veselības aprūpei procentos no IKP paliek salīdzinoši zemi.
Lielas atšķirības vēža skrīninga rādītājos ir vēl viens veselības aprūpes nevienlīdzības indikators Eiropas valstīs. Nav pārsteigums, ka šeit redzama ļoti līdzīga ainu kā veselības aprūpes izdevumu gadījumā.
Runājot par kolorektālā vēža, dzemdes kakla vēža skrīningu un mamogrāfijas rādītājiem, Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis demonstrē aktīvu un konsekventu profilaktisko darbu, savukārt Dienvideiropa uzrāda mērenus rezultātus.
Savukārt Austrumeiropas un Balkānu valstis ievērojami atpaliek, īpaši kolorektālā vēža un krūts vēža skrīninga rādītājos.
