Kā Krievija okupētajā Ukrainas teritorijā cenšas pārrakstīt vēsturi
Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās sistemātiski pārveido piemiņas vietas, nojaucot Ukrainas pieminekļus un uzceļot to vietā savus okupeļus – tādus, kas apvieno Otro pasaules karu un 2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā vienā "rasolā".
Vēsturnieks Jurijs Latišs skaidro, ka Krievija ar šiem objektiem cenšas pārliecināt cilvēkus “tam, ka šie reģioni ‘vienmēr’ ir piederējuši Maskavai.” Vienā no spilgtākajiem piemēriem, Donetskā izveidots memoriāls separātistu komandieriem, kur “Aizsardzības eņģelis Mihaēls” rotā piemiņas stēlu, kuru apjož slejas ar kritušo “Doneckas Tautas Republikas” karavīru vārdiem.
Tikmēr Mjusas upes krastā Luhanskas reģionā ticis pārveidots padomju “Varoņu kāpņu” komplekss, ko tagad iekļauj gan 10. gadsimta krievu vadoņa kņaza Igora karavīri, gan Putina “specoperācijas” kareivji . Krievijas diktatora administrācijas amatpersona Sergejs Kirijenko pasludināja: “No Igora līdz šodienas varoņiem – Donbasa nozīme Krievijas vēsturē ir vienota.”
Tikmēr tā dēvētās “Doneckas Tautas Republikas” vadītājs Deniss Pušilins apgalvojis, ka šo komandieru kultam vajadzētu veidot jaunāko paaudžu vēsturisko apziņu, norādot: “Arī mūsu bērni, mazbērni, mazmazbērni tiks apmācīti par aizstāvju varoņdarbiem, kuru piemiņa ir iemūžināta memoriālajā kompleksā.”
Vietne ir pārveidota par rūpīgi horeogrāfisku skatuvi, kas paredzēta, lai mākslīgi radītu varonības iespaidu par Krieviju un radītu agresorvalsts klātesamības sajūtu iedzīvotājos.
Holodomora piemiņas vietas
Īpašu uzmanību Krievija vērš pret Holodomora [Staļina režīma mākslīgi izraisīts bads Ukrainā, kas prasīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības] piemiņas vietām, kuras sistemātiski tiek nojauktas. 2023. gadā vien agresorvalsts iznīcināja 14 pieminekļus Ivanivkas ciematā Hersonas reģionā. Latišs norāda, ka Krievija neiznīcina visus Ukrainas pieminekļus, bet izvēlas tos, kurus uzskata par “pretkrieviskiem”, kamēr pārējos cenšas piesavināties un iekļaut savā impēriska stāsta naratīvā.
Savukārt tur, kur prokrieviskā noskaņa ir vājāka, Maskava uzstāda kultūras pieminekļus, kas šķietami neitrāli, bet kalpo Krievijas vēstures propagandai. Piemēram, Hersonas reģiona ciemā uzstādīti pieminekļi aktierim Jevgeņijam Matvejevam un Leonīdam Brežņevam.
Iedzīvotājiem tiek skalotas smadzenes, padarot Ukraiņus par nacistiem
Kā vēl vienu smadzeņu skalošanas paņēmienu var pieminēt agresorvalsts centienus savā naratīvā padarīt ukraiņus par nacistiem. Spilgts piemērs ir Savur-Mohilas memoriāls netālu no Sņižnes. 2014. gada kauju laikā kalns vairākas reizes mainīja īpašniekus, pirms galu galā palika tā sauktās “Doneckas Tautas Republikas” kontrolē. Kopš tā laika šī vieta ir izmantota ceremonijām, kas apzināti pielīdzina padomju cīņu pret nacistisko Vāciju Krievijas pašreizējam Krievijas karam pret Ukrainu, pārveidojot Ukrainas spēkus par "nacistiem". Krievi, protams, allaž izvēlas noklusēt par Molotova—Ribentropa paktu Otrā pasaules kara kontekstā.
Tikmēr 2025. gada maijā tika atklāta 17,5 metrus augsta granīta stēla ar nosaukumu "Mariupole - militārās slavas pilsēta", kas vainagota ar Krievijas ģerboni. Septiņi reljefi attēlo epizodes no pilsētas vēstures; Mariupoles ieņemšana Krievijā 2022. gadā tiek raksturota kā tās "atbrīvošana no nacistiem". Citi uzraksti vēsta: "Mūžīgi ar Krieviju" un "krievu valoda ir mūsu dzimtā valoda".
Kremlim šie pieminekļi nav dekoratīvi elementi, bet gan stratēģiski. Kā norāda Latišs, okupētās Ukrainas monumentālā ainava ir kļuvusi par simbolisku kaujas lauku – tādu, kur kontrole pār akmeni un bronzu ir paredzēta ne tikai teritorijas pakļaušanai, bet arī pagātnes pārrakstīšanai.
