Vai Trampa un republikāņu varas laiks ir skaitīts? Demokrāti izcīna lielas uzvaras

Viņi guva uzvaru gan Ņujorkas mēra, gan Virdžīnijas un Ņūdžersijas gubernatoru vēlēšanās, gan Kalifornijas referendumā par vēlēšanu apgabalu robežu pārbīdi par labu demokrātiem.

Turklāt šīs uzvaras bija tik pārliecinošas, ka ļāva demokrātiem pirmo reizi pēc graujošās sakāves 2024. gada novembrī izjust reālu pacēlumu.

Demokrāti beidzot parāda zobus

Gadu, kas pagājis kopš varas zaudēšanas Vašingtonā, demokrāti aizvadījuši, izmisīgi meklējot veidus, kā apturēt Trampa varas paplašināšanos. Viņi rīkoja ielu protestus un ievilka debates Senātā līdz vēlai naktij, taču visumā tie bija velti pūliņi. Tomēr 4. novembrī viņi deva Trampam daudz taustāmāku prettriecienu.

Neskatoties uz brīdinājumiem, ka demokrātu uzvara tiem jau tradicionāli labvēlīgās teritorijās automātiski neliecina par uzvaru nākamā gada starpvēlēšanās, kas norisināsies daudz asākas konkurences apstākļos, daļa republikāņu jau sākuši sist trauksmes zvanus.

"Tā bija asinspirts. Tā bija katastrofāla nakts štata republikāņiem, un, manuprāt, puišiem nacionālā līmenī arī, domājams, būtu jāpievērš uzmanība zināmiem brīdinājumiem," sarunā ar televīzijas kanālu NBC atzīst Ņūdžersijas republikāņu ilggadējais stratēģis un bijušais Republikāņu Nacionālās komitejas politiskais direktors Maiks Duheims. "Tas noteikti liecina par zināmu neapmierinātību ar pašreizējo administrāciju, kā arī par to, ka nozīme ir kandidātiem un kampaņām."

Tramps joprojām vēlēšanās ir nozīmīgākais faktors

Demokrāti pirms 4. novembra vēlēšanām Trampu padarīja par vienu no savu kampaņu jautājumiem, un tā izrādījās veiksmīga stratēģija. Gan jaunievēlētā Ņūdžersijas gubernatore Maikija Šerila, gan nākamā Virdžīnijas gubernatore Ebigeila Spanbergere par vēlētāju ekonomisko problēmu galveno vaininieku pasludināja Trampu, kamēr Kalifornijas 50.ierosinājuma atbalstītāji savā kampaņā vēlēšanu apgabalu robežu maiņu pasniedza kā iespēju ieriebt pašreizējam prezidentam.

Visos trijos štatos nobalsojušo aptaujas liecināja, ka vairumam vēlētāju prezidents bija viens no faktoriem, kas noteica viņu izvēli, un liela daļa atzina, ka vēlēšanas uztvēruši kā iespēju izrādīt pretestību Trampam. Spanbergere un Šerila ieguva faktiski visu to gandrīz 40% vēlētāju balsu, kas izteicās, ka savu balsojumu uzskata par pretestību Trampam. Savukārt Kalifornijā vairākums vēlētāju atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc viņi atbalsta 50. ierosinājumu, ir iespēja izrādīt pretestību pašreizējam prezidentam, un gandrīz visi no viņiem atbalstīja vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu par labu demokrātiem.

Vienlaikus vairāk nekā 60% Ņūdžersijas un Virdžīnijas vēlētāju atzina, ka ir "neapmierināti un nikni" par situāciju valstī. 77% no šiem aptaujātajiem balsoja par Spanbergeru, bet Šerila ieguva 75% šīs grupas vēlētāju balsu.

56% Virdžīnijas vēlētāju atzina, ka šī gada federālās valdības izdevumu samazināšana lielā vai nelielā mērā ietekmējusi to ģimenes finansiālo stāvokli, un divas trešdaļas no viņiem nobalsoja par Spanbergeru. Vairums aptaujāto gan Virdžīnijā, gan Ņūdžersijā atzinuši, ka Trampa cīņa ar nelegālo imigrāciju aizgājusi par tālu, un no šīs grupas par demokrātu kandidātiem nobalsoja aptuveni 90%.

Aptaujas liecina, ka Tramps sāka zaudēt popularitāti neatkarīgo vēlētāju vidū jau sava otrā prezidentūras termiņa sākumā, jo daudzi no viņiem ir vīlušies prezidenta īstenotajā ekonomikas politikā. Virdžīnijā, kur neatkarīgie sastāda aptuveni trešdaļu no vēlētāju kopskaita, Spanbergere šajā grupā uzvarēja ar 19 procentpunktu pārsvaru. Līdzīga situācija bija Ņūdžersijā, kur neatkarīgie sastāda 31% no vēlētāju kopskaita. Šerila šajā grupā guva uzvaru ar 13 procentpunktu pārsvaru.

Demokrāti veiksmīgi izmantoja ekonomiku

Gan Spanbergera, gan Šerila, gan demokrātu kandidāts Zohrans Mamdani, kas 4. novembrī guva pārliecinošu uzvaru cīņā par Ņujorkas mēra amatu, par savu kampaņu galveno jautājumu izraudzījās ekonomiku un solījumus padarīt pieejamākus sabiedriskos pakalpojumus. Tikmēr aptaujas liecina, ka vēlētāji ir stipri neapmierināti ar Trampa ekonomikas politiku.

Demokrāti Ņūdžersijas un Virdžīnijas gubernatoru vēlēšanas lielā mērā uzskatīja par savu kandidātu ekonomisko programmu pārbaudījumu pēc 2024. gadā ciestās neveiksmes, kad demokrāti, kas tobrīd kontrolēja Balto namu, paši bija atbildīgi par valsts tautsaimniecības nestabilitāti.

"Demokrāti uzvar, kad mēs runājam par to, kas notiek vietējā iepirkšanās centrā, nevis par to, kas notiek nacionālajā tirgū," NBC atzīst demokrātu stratēģis un Virdžīnijas kampaņu veterāns Džess Fērgusons. Kā rāda vēlēšanu rezultāti, ļaudis domā, ka Tramps to dzīvi padarījis grūtāku un dārgāku, piebilst Fērgusons. "Mūsu kandidāti uzvar un var uzvarēt pārliecinoši, kad pārliecina, ka tie nav problēma, bet tās risinājums."

Saskaņā ar NBC veikto nobalsojušo aptauju starp demokrātu vēlētājiem ekonomika ir galvenais rūpju priekšmets. Gandrīz puse Virdžīnijas vēlētāju atzina, ka tas ir vissvarīgākais jautājums, kas jārisina pavalstij. No šīs grupas 59% balsoja par Spanbergeru, kamēr tikai 39% balsoja par republikāņu kandidāti - līdzšinējo vicegubernatori Vainsomu Ērlu-Sīrsu.

Kamēr arī Ņūdžersijā Šerila ieguva vairumu to vēlētāju balsu, kas par galveno problēmu atzina ekonomiku, vairākums to, kas par galveno problēmu uzskata nodokļus, balsoja par republikāni Džeku Čiterelli.

Tajā pašā laikā pastāv atšķirības starp kreisā radikāļa Mamdani un Demokrātiskās partijas centriskā spārna programmām, ko pārstāv Spanbergera un Šerila.

Tomēr demokrātu konsultants un kādreizējā Demokrātu nacionālās komitejas amatpersona Sems Korneils uzskata, ka šīs atšķirības nebūtu uztveramas kā krustceles, kurās partija spiesta izšķirties par vienu no dažādiem virzieniem.

Tas, viņaprāt, iezīmējot kopīgu partijas ceļu uz uzvaru - piedāvāt risinājumus tādām problēmām kā sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, nevis vienkārši uzbrukumus Trampam.

2026. gada vēlēšanu kampaņas sākums

Otrdienas vēlēšanas faktiski ievadījušas nākamā gada cīņu par kontroli pār Kongresu. Kalifornijas referendums apstiprinājis jaunas vēlēšanu apgabalu robežas, kas demokrātiem varētu dot vēl piecas vietas Pārstāvju palātā. Šobrīd demokrāti jau kontrolē 43 no 52 kongresmeņu vietām, kas pienākas pavalstij, kamēr republikāņi kontrolē tikai deviņas.

Demokrātu uzvara Virdžīnijā vairo partijas izredzes arī šajā štatā grozīt vēlēšanu apgabalu robežas sev par labu.

Līdztekus šīm uzvarām demokrātiem Pensilvānijā 4. novembrī izdevās nosargāt savu vairākumu štata Augstākajā tiesā, kas pēdējo gadu laikā izskatījusi vairākas ar vēlēšanām saistītas lietas.

4. novembra vēlēšanas sniegušas arī citas norādes par situāciju, kāda varētu veidoties vairākos svarīgos štatos un vēlēšanu apgabalos pirms nākamajā gadā gaidāmajām starpvēlēšanām.

Piemēram, Džordžijā demokrāti uzvarēja cīņā par divām vietām štata Sabiedrisko pakalpojumu komisijā, un laikraksts "The Atlanta Journal-Constitution" norāda, ka tās ir demokrātu pirmās uzvaras štata mēroga nefederālās vēlēšanās pēdējo 20 gadu laikā.

Kamēr Mamdani uzvaru Ņujorkā demokrāti pasludinājuši par vēsturisku panākumu, daļa republikāņu cer, ka tie kreisā ekstrēmista personā ieguvuši biedēkli, kas palīdzēs tiem mobilizēt savus vēlētājus.

Savukārt daļa demokrātu viņā jau saskata partijas jauno līderi, neskatoties uz to, ka viņš pārstāv partijas galēji kreiso spārnu jeb tā dēvētos progresīvos. Viņš sevi raksturo kā demokrātisko sociālistu un izrāda neslēptu atbalstu palestīniešiem.

Desmitgadi ilgi demokrāti pamatā pašidentificējušies kā Trampa pretinieki, kamēr Mamdami, kā raksta "The New York Times" apskatnieks Rīds Epšteins, piedāvā demokrātiem jaunu stratēģisko programmu.

Tomēr ārpus Ņujorkas Mamdani progresīvā programma var būt mazāk veiksmīga, un daļa republikāņu jau ļāvuši noprast, ka demokrātu kandidāti nākamā gada starpvēlēšanās automātiski tiks saistīti ar imigrantu, musulmani un kreiso ekstrēmistu, ko partija izlēmusi padarīt par savu jauno seju.

Republikāņi un trampisti

Republikāņiem joprojām ir grūti piedabūt Trampa atbalstītājus pie balsošanas urnām, ja paša Trampa nav vēlēšanu biļetenā.

"Ar centieniem būt par Donaldu Trampu štatā, kur viņš zaudēja, nepietiek, pat ja tu izmanto viņa stratēģiju," norāda Duheims. "Izveidot Trampa koalīciju ir neiespējami. Tās ir unikālas Trampa spējas."

Pretstatā savai 2020. gada sakāvei 2024. gadā Ņūdžersijā Tramps guva lielus panākumus, labāku sniegumu uzrādot strādnieku apdzīvotajās apkaimēs un grāfistēs, kur mīt daudz Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju. Taču Čiterelli nespēja uzturēt šo koalīciju, neskatoties pat uz Trampa pausto atbalstu.

Lai gan Čiterelli saglabāja septiņu procentpunktu pārsvaru starp vēlētājiem bez koledžas izglītības, Šerila spēja panākt to vēlētāju atbalstu, kas pelna mazāk par 100 000 dolāru gadā. Par viņu balsoja arī vairākums gados jauno vīriešu, kā arī lielākā daļa tā dēvēto latino.

Latino novēršas no Trampa

2024.gada prezidenta vēlēšanās Trampam izdevās pārliecināt ievērojamu daļu Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju. Patiesībā nevienam no republikāņu kandidātiem līdz šim nebija izdevies iegūt tik lielu daļu latino balsu. Taču ir pazīmes, ka latino vēlētāji sākuši novērsties no Trampa.

Vairākas desmitgades, kopš Latīņamerikas izcelsmes vēlētāji, ņemot vērā viņu augstos dzimstības rādītājus, kļuvuši par nozīmīgu politisko faktoru, tie bijuši lojāli demokrātu atbalstītāji. Taču arvien lielākā mērā viņi kļūst par bloku, kas nav lojāli nevienai no partijām.

Tāpat kā citas vēlētāju grupas, viņus arvien vairāk rūp dzīves dārdzība. Turklāt daudzi latino līderi, tajā skaitā arī Republikāņu partijas rindās, pauž satraukumu par Trampa īstenoto imigrācijas politiku, kas skar daudz plašāku personu loku, nevis tikai bīstamus kriminālnoziedzniekus.

Nozīme ir kandidātam

Spanbergera un Šerila nodemonstrēja, kā uzvarēt konkrētā teritorijā, norāda Fērgusons, piebilstot, ka tas īpaši attiecas uz svārstīgajiem un neatkarīgajiem vēlētājiem. Savukārt Mamdani nodemonstrēja, kā jāizmanto konkrētā brīža iespējas.

Kā liecina nobalsojušo aptaujas Ņūdžersijā un Virdžīnijā, attieksme pret demokrātu kandidātēm bija daudz labvēlīgāka nekā pret partiju kopumā. Tajā pašā laikā arī līdzšinējais gubernators Glens Jangkins, kas pārstāv republikāņus, joprojām izpelnījās augstu novērtējumu. Taču viņa vicegubernatore Ērla-Sīrsa nespēja uzturēt koalīciju, kas 2021.gadā ļāva Jangkinam uzvarēt. "Tikai spēcīgi kandidāti un nerimstošas kampaņas var cerēt kļūt par veselā saprāta balsi, līdzīgi Trampam un Jangkinam, kas to paveica tik efektīvi," atzīst Virdžīnijas republikāņu stratēģis Zaks Rodejs.

Lai gan Mamdami pats izvērsa spēcīgu kampaņu, kas bija adresēta vēlētājiem, kurus uztrauca dzīves dārdzības pieaugums, viņa uzvaru nodrošināja papildu faktors - ievērojami galveno konkurentu trūkumi.

Mandani galvenais sāncensis - bijušais Ņujorkas gubernators Endrū Kuomo 2021. gadā bija spiests pamest amatu apsūdzību dēļ par seksuālu uzmākšanos. Savukārt līdzšinējam mēram Ērikam Adamsam tika izvirzītas apsūdzības korupcijā, ko vēlāk atsauca Trampa administrācija, taču tas nenāca par labu viņa pozīcijām demokrātiem tik labvēlīgajā pilsētā un Adamsam nācās no sacensības izstāties.

Partejiskuma ietekme

Viens no zīmīgākajiem 4. novembra vēlēšanu rezultātiem ir demokrāta Džeja Džonsa uzvara cīņā par Virdžīnijas ģenerālprokurora amatu.

Tikai dažas nedēļas pirms vēlēšanām šķita, ka Džonsa kampaņa ir nolemta, parādoties ziņām, ka 2022. gadā viņš sūtījis vardarbīgas īsziņas par vienu no saviem politiskajiem konkurentiem. Vienā no īsziņām Džonss izteicies, ka Virdžīnijas Pārstāvju palātas toreizējam spīkeram republikānim Todam Gilbertam vajadzētu saņemt "divas lodes galvā". Citā īsziņā viņš pārspriedis vardarbību, ko vajadzētu vērst pret Gilberta bērniem.

Taču pie balsošanas urnām partejiskums pārtrumpoja kandidāta pagātnes nodarījumus. Aptuveni 80% no vēlētājiem, kas šīs īsziņas atzina par nepieļaujamām, balsoja par līdzšinējo ģenerālprokuroru Džeisonu Maijersu, kamēr 80% no tiem, kas uzskatīja, ka īsziņas nav nekas nopietns, balsoja par Džonsu.

Demokrātu vēlētāji NBC ziņu raidījumam vēlēšanu priekšvakarā atzina, ka, neskatoties uz Džonsa īsziņu nosodāmību, tie par viņu vienalga balsošot, lai nodrošinātu Spanbergerei sabiedroto, kas palīdzēs gubernatorei sasniegt savus politiskos mērķus.

Tikmēr Kalifornijas vēlētāji paradoksālā kārtā, nosodot partejisku vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu, referendumā atbalstīja partejisku vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu.

92% Kalifornijas vēlētāju izteicās, ka Kongresa vēlēšanu apgabalu robežas jānosprauž bezpartejiskai komisijai. Tajā pašā laikā vairums vēlētāju nobalsoja par jaunām apgabalu robežām, apejot neatkarīgo robežu pārskatīšanas komisiju.

Avoti: NBC, NPR, NYT.