Putina slepenais plāns kara finansēšanai: PVN kāpums un nodokļu pieaugums gandrīz visam

Kremlim nepieciešama nauda, lai stabilizētu finanšu situāciju — un ir skaidrs, kur Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno to iegūt: no parastajiem iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem, pie kases.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana no 20% līdz 22% valsts budžetam varētu dot līdz pat triljonam rubļu. Nodokļa paaugstināšana ir iekļauta likumprojektā, kas jau virzās caur Krievijas paklausīgo parlamentu, un tam jāstājas spēkā no 1. janvāra.

Papildus likumprojekts pazemina slieksni, no kura uzņēmumiem jāsāk maksāt PVN, līdz 10 miljoniem rubļu gadā — pakāpeniski līdz 2028. gadam. Pašlaik slieksnis ir 60 miljoni rubļu. Šis solis vērsts arī pret nodokļu apiešanas shēmām, kurās uzņēmumi mākslīgi sadala darbību mazākās vienībās.

Taču tas skars arī iepriekš atbrīvotos mazus uzņēmumus — piemēram, nelielus pārtikas veikalus un skaistumkopšanas salonus.

Valdība ir ierosinājusi paaugstināt nodokļus stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, alum, cigaretēm un elektroniskajām cigaretēm. Piemēram, akcīze stiprajiem dzērieniem, tostarp degvīnam, tiks palielināta par 84 rubļiem par tīra spirta litru, kas ir 17 rubļi jeb apmēram 20 centi par puslitru pudeli — apmēram 5% no minimālās cenas (349 rubļi). Pieaugs arī maksa par autovadītāja apliecību atjaunošanu un starptautiskās apliecības saņemšanu, kā arī tiks atcelta būtiska nodokļu atlaide importētām automašīnām. Krievijas valdība apsver arī tehnoloģiju nodokli digitālajām ierīcēm, tostarp viedtālruņiem un klēpjdatoriem — līdz 5000 rubļu dārgākajiem modeļiem, ziņoja “Kommersant”.

Ekonomikas palēnināšanās un nodokļu kāpums liecina, ka tuvākajos mēnešos gan Putinam, gan parastajiem krieviem būs jāpieņem arvien grūtāka izvēle starp “ieročiem un sviestu” — proti, starp militārajiem tēriņiem un iedzīvotāju labklājību, pēc 3,5 gadu kara Ukrainā.

Maskavieši, ar kuriem sarunājās “Associated” Press, izteica vilšanos un bezcerību, norādot, ka cenu kāpums pārtikai skars daudzus — īpaši reģionos un zemāko ienākumu grupās.

Pensionāre Svetlana Martinova sacīja, ka PVN ieviešana mazajiem uzņēmumiem radīs pretēju efektu. “Es domāju, ka mazie un vidējie uzņēmumi bankrotēs,” viņa sacīja. “Budžets iegūs mazāk, nevis vairāk.”

PVN kāpums papildina izmaiņas auto reģistrācijas pārstrādes maksā — solis, kas īpaši skar dārgās importa automašīnas. No 1. decembra privātpersonas vairs nevarēs saņemt pazeminātu likmi (3400 rubļu) automašīnām ar jaudu virs 160 z.s., un tām būs jāmaksā komerclikme, kas var sasniegt simtiem tūkstošu rubļu.

Tomēr šis solis, pēc auto tirdzniecības grupas “Avtodom” vadītāja Andreja Olhovska domām, maz ticams, ka veicinās ieguldījumus vietējā ražošanā — ņemot vērā augstās centrālās bankas procentu likmes un Krievijas tirgus relatīvi nelielo apmēru salīdzinājumā ar Ķīnu, kas tagad ir galvenais automašīnu piegādātājs.

Klientu pusē pārdošanas apjomi “īslaicīgi samazināsies, taču atgriezīsies pašreizējā līmenī sešu mēnešu laikā,” viņš sacīja. “Augstāki nodokļi un maksas ietekmēs cenas galapatērētājam,” viņš piebilda. “Patērētāji to ņems vērā un prasīs lielākas algas. Tas sadārdzinās visu.”

Krievijas ekonomika 2025. gada sākumā saruka un šogad pieaugs tikai par aptuveni 1%, liecina valdības aplēses, salīdzinot ar vairāk nekā 4% izaugsmi 2023. un 2024. gadā. Izaugsmi bremzē centrālās bankas augstās procentu likmes — 16,5% —, kuru mērķis ir pieradināt inflāciju, kas sasniegusi 8% militāro tēriņu dēļ. Šogad naftas ienākumi samazinājušies par aptuveni 20% galvenokārt zemāku pasaules cenu dēļ, norāda Kijivas Ekonomikas skola. Rietumu sankcijas, kas noteiktas par iebrukumu Ukrainā, turpina bremzēt ekonomiku, palielinot izmaksas un atturot investīcijas.

Rezultātā budžeta deficīts šogad palielināts no 0,5% līdz 2,6% (salīdzinot ar 1,7% pērn). Tas nav ļoti augsts rādītājs salīdzinājumā ar citām valstīm — taču Krievija nevar aizņemties starptautiskajos tirgos un ir spiesta paļauties uz vietējiem banku kredītiem.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs sacīja, ka nodokļu palielināšana ir labāka nekā aizņemšanās, jo pārlieka aizņemšanās “veicinātu inflācijas kāpumu un centrālās bankas bāzes likmes celšanu”, kas kaitētu ieguldījumiem un izaugsmei.

PVN kāpums īstermiņā varētu veicināt cenu pieaugumu, bet vēlāk tas varētu mazināt inflācijas spiedienu, samazinot pieprasījumu pēc precēm — un palīdzēt centrālajai bankai cīņā ar inflāciju.

Nodokļu un maksājumu paaugstināšana ir solis atpakaļ no karalaika ekonomikas, kas pēdējos divos gados iedzīvotājiem faktiski palielināja ienākumus. Augstākas naftas cenas piepildīja budžetu, bet milzīgie militārie tēriņi palielināja nodarbinātību un rūpnīcu strādnieku algas turēja līdzi inflācijai. Tāpat militāro vervēšanu un “nāves pabalstus” īpaši izjuta nabadzīgākie reģioni.

Putinam tuvākajā laikā naudas netrūks, sacīja Berlīnē bāzētā Carnegie Russia Eurasia Center pētniece Aleksandra Prokopenko. “Izaugsme bremzējas, taču uzņēmumi maksā nodokļus, cilvēki tērē un saņem algas, no kurām arī tiek maksāti nodokļi,” viņa sacīja. “Nākamajiem 12–14 mēnešiem Putinam pietiks naudas, lai uzturētu pašreizējo kara tempu un izdevumu līmeni.”

Taču pēc tam, viņa brīdina, “būs jāpieņem smagi lēmumi — jāizvēlas starp militārās kampaņas uzturēšanu un iedzīvotāju dzīves līmeņa saglabāšanu, lai cilvēki nejustu par 100%, ka karš turpinās.”