Vācijas bijušais ārlietu ministrs atzīst: Berlīne pārāk ilgi ticēja Putinam
Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa nodomu nepareiza novērtēšana bija viena no lielākajām kļūdām Vācijas ārpolitikā, piektdien atzina bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels.
Angelas Merkeles valdības ekonomikas un ārlietu ministrs sociāldemokrāts Gabriels piektdien liecināja izmeklēšanas komisijā, kas izmeklē iespējamo Krievijas ietekmi uz Vācijas fondu, kas ir saistīts ar gāzes cauruļvadiem "Nord Stream". Lai gan Gabriels noliedza, ka starp federālo valdību un fondu Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, kur beidzas cauruļvadi, būtu bijusi cieša un regulāra sadarbība, viņš atzina, ka ir pieļāvis kļūdas, sadarbojoties ar Krieviju.
Nepareiza Putina un viņa nodomu novērtēšana "ir viena no lielākajām kļūdām Vācijas ārpolitikā, kur esmu bijis iesaistīts," norādīja Gabriels, raksturojot to kā "rūgtu atziņu".
Meklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga izmeklēšanas komisijai uzdots noskaidrot, vai Krievija ietekmējusi fonda izveidi, kas palīdzēja 2021. gadā pabeigt gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecību, neraugoties uz to, ka ASV draudēja ar sankcijām iesaistītajiem uzņēmumiem.
Ilggadējais sociāldemokrātu līderis Gabriels piektdien aizstāvēja toreizējās valdības lēmumu turēties pie "Nord Stream 2" plāniem, neraugoties uz Krievijas veikto Krimas okupāciju un aneksiju, apgalvojot, ka būvniecības apturēšana varētu apdraudēt konflikta gaitā notikušās sarunas.
Galvenais mērķis vienmēr bijis nodrošināt Vācijas gāzes piegādes, kas enerģētikas tirgus liberalizācijas rezultātā ir kļuvušas par "privātā sektora lietu", klāstīja eksministrs.
