Kosovas parlaments nonācis strupceļā - pieaug ārkārtas vēlēšanu iespējamība

Parlamenta balsojumā Kurti izveidoto valdību atbalstīja 56 deputāti. Tās apstiprināšanai bija nepieciešama 61 balss. Kurti pārstāvētā kreisi centriskā Pašnoteikšanās kustība (LVV) uzvarēja februārī notikušajās vēlēšanās, taču atšķirībā no vēlēšanām pirms četriem gadiem neieguva vairākumu. Kopš vēlēšanām Kurti ir vadījis pagaidu valdību.

Svētdien lielākās opozīcijas partijas balsoja pret Kurti valdību. Divpadsmit no 120 deputātiem nepiedalījās balsošanā. Pēc tam, kad Kurti neizdevās izveidot valdību, prezidentei Vjosai Osmani desmit dienu laikā valdības veidošana ir jāuztic kādam citam politiķim.

Visticamāk, nākamais premjerministra amata kandidāts būs no centriski labējās Kosovas Demokrātiskās partijas (PDK), kas februārī notikušajās vēlēšanās ierindojās otrajā vietā. Tomēr PDK līderis Memli Krasniki pēc svētdienas balsojuma žurnālistiem sacīja, ka viņa partija nepieņems mandātu, jo nespēs nodrošināt vairākumu parlamentā. Ja neizdosies izveidot alternatīvu koalīciju, Osmani būs jāizsludina jaunas vēlēšanas.

Ilgstošie politiskie nemieri draud ar ekonomiskām sekām Balkānu valstij. Tagad šķiet arvien mazāk ticams, ka valsts budžets 2026. gadam tiks pieņemts laikus, un miljoniem eiro ES atbalsta varētu palikt nepieprasīti.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.