Kad beigsies karš Ukrainā? Mākslīgais intelekts sniedz šādu atbildi

Saskaņā ar mākslīgā intelekta datiem 2025. gada novembrī Ukrainā ies bojā 2493 cilvēki. Pēc tam nākamā grafikā paredzams straujš kritums. Nākamā gada februārī tiek prognozētas 664 nāves. Tā ir laba ziņa, jo, pēc prognozēm, bojāgājušo skaits turpinās samazināties.

Prognoze tika izstrādāta Oslo Miera pētniecības institūta un Uppsala Universitātes kopprojektā - vardarbības un tās seku agrīnās brīdināšanas sistēmā VIEWS (The Violence & Impacts Early-Warning System), ziņo "Helsingin Sanomat".

Sistēma VIEWS, kas tika prezentēta 2018. gadā, jau ir saņēmusi balvas par miera veicināšanu, izmantojot mākslīgo intelektu. Tā katru mēnesi sagatavo prognozes līdz pat trim gadiem par vardarbīgu konfliktu upuru skaitu visā pasaulē.

Sliktā ziņa: karš turpināsies vēl ilgi

Pēc mākslīgā intelekta prognozes 2028. gada augustā Ukrainas konfliktā gūs bojā 155 cilvēki. Tikai pēc šī brīža tiek prognozēts straujš nāves gadījumu samazinājums, kas varētu liecināt par kara beigām.

VIEWS sistēmas viens no izstrādātājiem Hovards Hegre atzīmēja, ka karš Ukrainā ir radījis sarežģītu izaicinājumu viņu sistēmai. Iemesls ir Krievijas agresīvā kara unikālais raksturs. 2000. gados bija maz starpvalstu karu, un šī konflikta iemesli ir īpaši specifiski.

Viņš arī piebilda, ka pirms plaša mēroga iebrukuma VIEWS spēja sniegt diezgan precīzus datus par situāciju Ukrainā un Krievijā, taču Krievijas iebrukums 2022. gada 24. februārī bija pārāk plašs, lai to pilnībā prognozētu.

Sistēma VIEWS izmanto mākslīgā intelekta (MI) metodes, kas atklāj likumsakarības milzīgos datu apjomos. Šie dati ietver statistiku par politisko vardarbību pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē. Sistēma ņem vērā gan strukturālos, gan ģeogrāfiskos faktorus, kas ietekmē konflikta iespējamību. Tāpat tiek izmantota informācija no daudzām ziņu avotiem.

Pēc Hovarda Hegre teiktā, ir grūti paredzēt pagrieziena punktus konfliktā, taču kara intensitātes stabilitāti iespējams statistiski novērtēt vienkāršāk.
Viņš uzskata par ticamu prognozi, ka karš Ukrainā beigsies aptuveni trīs gadu laikā.

"Lieli starpvalstu kari parasti ilgst apmēram piecus gadus," piebilda Hegre.
Pēc viņa teiktā, sistēma vislabāk darbojas ar ilgtermiņa konfliktiem, kuros tā var diezgan precīzi novērtēt vardarbības līmeni un tās stabilitāti.

Piemēram, sistēma uzrādīja labu precizitāti attiecībā uz konfliktu Ziemeļnigerijā.
Nākamajā posmā Hegre un viņa komanda plāno izmantot MI, lai efektīvāk un savlaicīgāk sadalītu humanitāro palīdzību.

Mākslīgais intelekts var pilnībā mainīt konfliktu dabu

Uzskata, ka mākslīgais intelekts var tik ļoti izmainīt konfliktu raksturu, ka cilvēkiem to būs grūti izprast. MI jau tagad spēlē nozīmīgu lomu Ukrainas militārajās operācijās.

Pēc pieejamās informācijas, Ukraina ir izstrādājusi dronus, kas darbojas daļēji autonomi. Mākslīgais intelekts tiek izmantots ātrākai un precīzākai situācijas vizualizācijai. Tas palīdz gan demontāžā, gan karavīru apmācībā. 

Tomēr, pēc Hovarda Hegres teiktā, mēs vēl esam tālu no tā, ka mākslīgais intelekts pilnībā mainītu kara raksturu. "Ukrainā mēs joprojām vedam ļoti tradicionālu karu," viņš norādīja.

Ja tiktu izmantots viss MI potenciāls, mūsu pasaule jau izskatītos pavisam citādi. Hegre salīdzina mākslīgā intelekta postošo spēku ar kodolbumbu. Piemēram, MI modeļi var viegli noteikt civiliedzīvotāju atrašanās vietu un nodrošināt sprāgstvielu maksimālu efektivitāti.

"Tātad, ja mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku, MI ir ļoti biedējoša ieroča forma, salīdzināma ar kodolieročiem," viņš sacīja.

Visbīstamākais - dezinformācija

Tomēr visbīstamāko Hegre uzskata par MI spēju izplatīt dezinformāciju, jo tā koncentrē bagātību un varu dažādu cilvēku rokās. Tas var radīt nopietnas sekas demokrātijai. 

Neskatoties uz VIEWS statistiku, miers Ukrainā joprojām šķiet tāls. Līdz šim redzam galvenokārt tukšus politisko līderu runas, nevis reālas pūles noslēgt mieru.

Vai mākslīgais intelekts varētu būt noderīgs miera sarunās?

Vai MI kādā veidā varētu tikt izmantots? Vai tas var palīdzēt sarunās? Pēc pētnieces Katerinas Bondares teiktā, mākslīgais intelekts pagaidām netiek tieši pielietots oficiālajās sarunās.

Viņa strādā ASV analītiskajā centrā "Center for Strategic and International Studies" un ir piedalījusies Ukrainas kara miera līguma simulatora izstrādē. 

Simulators ļauj lietotājiem izstrādāt vienošanās projektus. Tas novērtē to dzīvotspēju un piešķir punktus atkarībā no tā, cik pieņemami vai piemēroti tie ir sarunām no Krievijas, Ukrainas, ASV un Eiropas skatpunkta.

Pēc Katerinas Bondares teiktā, mākslīgais intelekts vispirms varētu tikt izmantots, lai sagatavotu jautājumus sarunām. "Plašākā nozīmē MI var paātrināt ārpolitikas procesus un palīdzēt saprast pušu dažādās skatupunktus," viņa sacīja. "Tas var mudināt sarunu dalībniekus domāt ārpus ierastajiem rāmjiem."

Vienlaikus Bondare atgādina, ka pārmērīga ticība mākslīgajam intelektam var būt bīstama. Cilvēki var zaudēt spēju pašiem pieņemt lēmumus un kļūt vieglāk manipulējami.

Ceļš uz mieru Ukrainā vēl ir tāls. Krievija pretojas šim procesam. Tikmēr cilvēki turpina iejaukties MI vājajās vietās un lēmumos.

Diemžēl mākslīgais intelekts nespēj mainīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzskatus, piemēram, to, ka Ukraina vienmēr bijusi Krievijas daļa.