Pie Latvijas robežas top “dronu mūris”: ko tas nozīmē?
Eiropas Komisija nolēmusi, ka Ukraina varēs izmantot daļu iesaldēto Krievijas aktīvu, taču tikai kā aizdevumu. Līdzekļi paredzēti valsts atbalstam kara laikā, un tos piešķirs pakāpeniski ar konkrētiem nosacījumiem. Komisijas vadītāja uzsver, ka šī nav aktīvu konfiskācija – Ukraina saņem aizdevumu, kas būs jāatmaksā, ja Krievija nākotnē maksās reparācijas par nodarītajiem zaudējumiem. Vienlaikus daļa no līdzekļiem paredzēta Eiropas aizsardzības iepirkumiem, lai stiprinātu pašu rūpniecību un aizsardzības spējas, vēsta 360TV Ziņas.
Īpaša uzmanība pievērsta tā dēvētajam “dronu mūrim”, kas tiks izveidots kā daļa no NATO Austrumu flanga novērošanas misijas. Tas skars arī Latviju, jo šajā reģionā pēdējo nedēļu laikā vairākkārt reģistrēti incidenti ar droniem un militāro tehniku. NATO ģenerālsekretārs norādījis, ka īpaši gadījumi Polijā, Igaunijā un Dānijā parāda nepieciešamību aizsargāt Eiropas gaisa telpu. Viņš uzsvēris, ka dronu izmantošana ir lētāka par raķetēm, un tādēļ nepieciešams efektīvāks aizsardzības risinājums.
Pirmā tikšanās par kopīgo iniciatīvu notika aizvadītajā piektdienā, un tajā nepiedalījās valstis, kas ciešāk sadarbojas ar Krieviju – Slovākija un Ungārija. Pēdējā bieži izmanto veto tiesības, lai bloķētu Eiropas Savienības sankcijas vai kavētu Ukrainas un Moldovas integrācijas procesus. Tāpēc Eiropadomes prezidents Antonio Košta rosina mainīt pieņemšanas kārtību, paredzot, ka turpmāk pietiktu ar vairākuma lēmumu, nevis vienprātību, kā tas ir šobrīd.
Saskaņā ar jau panākto vienošanos, Eiropas Komisija un Ukraina paredz, ka dronu iniciatīvai tiks atvēlēti divi miljardi eiro.
