
"Krimas tilts ir jāiznīcina, bet pussala jāpadara dzīvotnespējīga!": Lielbritānijas bijušais aizsardzības ministrs Voless aicina dot triecienu Putina ego

Krievijas diktatora Vladimira Putina ego simbols Kimas tilts ir jāiznīcina, bet pati Krimas pussala, ko Krievija anektēja 2014. gadā no Ukrainas, ir jāpadara par dzīvotnespējīgu, uzskata bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.
Former UK Defence Secretary Ben Wallace:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 1, 2025
Putin is in love with the idea of dominating Ukraine, taking Ukraine.
If you read his speeches of 2014, he compares Crimea to the Holy Mount.
So we have to help Ukraine have the long-range capabilities to make Crimea unviable. We need… pic.twitter.com/RnHEwAJ13X
Piedaloties šonedēļ notikušajā Varšavas drošības forumā, Voless norādīja, ka šādi tiktu dots graujošs trieciens Putina motivācijai. “Manuprāt, mums ir jāatceras, kas motivē Putinu. Putins ir iemīlējies idejā par Ukrainas dominēšanu, Ukrainas iekarošanu, “Krima ir Krievija”… Ja lasāt viņa 2014. gada runas, viņš salīdzina Krimu ar Svēto kalnu. Tāpēc mums jāpalīdz Ukrainai iegūt tāldarbības [triecienu] spējas, lai Krimu padarītu dzīvotnespējīgu. Mums ir jāizspiež dzīvība no Krimas. Un es domāju, ja Putins sapratīs, ka viņam ir, ko zaudēt — ja tur nebūs iespējams dzīvot vai tā nespēs funkcionēt — un tas tilts, mums ir vajadzīgas Vācijas “Taurus” [raķetes], mums jāiznīcina Kerčas tilts, jo tā ir Putina ego statuja, un es domāju, ka, ja mēs to izdarīsim, Putins pēkšņi sapratīs, ka viņam ir, ko zaudēt.”
Pēc Krimas aneksijas, ko Putins pastāvīgi dēvēja par "Krievijas svētumu", viņš 2018. gada 15. maijā svinīgi atklāja 19 kilometrus garo tiltu, kas savieno Kerčas pilsētu Krimā ar Krievijas Krasnodaras novadu.

Putins pie "Kamaz" stūres atklāj Krimas tiltu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien atklājis tiltu, kas savieno Krieviju ar Ukrainai piederošo, taču okupēto Krimas pussalu, pārbraucot pāri tiltam ...





Šis tilts kalpoja par ļoti svarīgu Krievijas karaspēka pārvietošanās ceļu pirms invāzijas Ukrainā un šādu lomu saglabā arī jau 1317 dienas ilgstošās invāzijas laikā, tādēļ tam vairākkārt mēģināts uzbrukt. Pirmais vērienīgais uzbrukums notika 2022. gada 8. oktobrī, to pamatīgi sapostot, uz ko Krievija atbildēja ar ilgstošiem triecieniem pa Ukrainas civilajiem un energoapgādes objektiem, lai Ukrainas iedzīvotāji salā paliktu bez apkures un elektrības. Pēc tam sekoja citi uzbrukumi Krimas tiltam, piemēram, 2023. gada 17. jūlijā un 2025. gada 3. jūnijā.
Eksministrs norādīja, ka eiropieši savulaik centušies maksimāli pielabināties Putinam, lai tik viņu neizprovocētu uz agresiju. “Es atceros, kad kā valdības drošības ministrs devos uz Mariupoli neilgi pēc Solsberijas indēšanas lietas [kad 2018. gada 4. martā krievu aģenti Lielbritānijas pilsētā Solsberijā mēģināja ar nervu paralītisko vielu “Novičok” nogalināt bijušo krievu un britu dubultaģentu Sergeju Skripaļu, rezultātā smagi saindējot gan viņu, gan viņa meitu, — red.] … Es atceros, ka pat sākotnējās militārās palīdzības Ukrainai gadījumā, viena Eiropas valsts pat neļāva eksportēt ekskavatorus uz Ukrainu — ekskavatorus, ne ieročus, ne raķetes, bet ekskavatorus! — vienkārši tāpēc, ka tas potenciāli varētu provocēt prezidentu Putinu.”
Voless uzskata, ka vēl viena nopietna problēma ir “mainīt domāšanas veidu, kas, manuprāt, ir biedējoši izplatījies mūsu ārlietu ministrijās visā Eiropā, proti — mēs uzskatām savus pretiniekus kā kaut ko tādu, kas ir līdzīgs mums.” “Es atceros, ka viens augsta ranga Eiropas izlūkošanas dienesta darbinieks man teica, ka Putins neiebruks, jo tas nebūs loģiski. Pēc jebkādiem kritērijiem tas nav loģiski. Putina pastrādātais ir neloģisks, grauj paša valsti un nogalinājis miljoniem cilvēku. Taču šie cilvēki ne vienmēr rīkojas loģiski,” viņš atgādināja “Viņi nav tādi kā mēs. Viņiem nav tādas pašas demokrātijas, viņiem nav mums esošās kontroles un līdzsvara sistēmas. Mēs esam zaudējuši šo, iespējams, pirms 100 vai 50 gadiem piemitušo dziļo prasmi atpazīt un saprast savu pretinieku. (..) Mums nācās nonākt pie atziņas, ka Putins nav tas, par ko mēs viņu uzskatījām, un tad rīkoties. Un daudzi šajā valstī un Austrumeiropā mūs daudzus gadus brīdināja, un ļaudis neklausījās.”
Bens Voless bija Lielbritānijas aizsardzības ministrs no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada augustam premjerministru Borisa Džonsona, Lizas Trasas un Riši Sunaka valdībās.
Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs trešdien žurnālistiem paziņoja, ka Kremlis nekomentēs Volesa izteikumus. “Komentēsim esošo aizsardzības ministru paziņojumus. Kas attiecas uz bijušajiem, jo īpaši tiem, kuri pauž tik muļķīgus paziņojumus, neuzskatām par nepieciešamu tos komentēt,” viņš sacīja.
Krievijas parlamentā reakcija bija vētraināka. Krimas pārstāvis Valsts domē Mihails Šeremets, kurš ir viens no skaļākajiem Ukrainas likvidācijas atbalstītājiem, aicināja Volesu izsludināt starptautiskajā meklēšanā kā “kara noziedznieku un terorisma atbalstītāju”.