Politiskais haoss Lietuvā turpinās. Jau mēnešiem nespēj izveidot valdību

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nedēļas sākumā noraidīja divus kandidātus, kurus darbam topošajā valdībā bija izvirzījusi populistiskā partija "Nemunas rītausma". Savukārt "Nemunas rītausmas" līderis, antisemītismā krimināli apsūdzētais Remiģijus Žemaitaitis paziņojis, ka pēc šī Nausēdas lēmuma nesen parakstītais līgums par jauno valdošo koalīciju vairs nav spēkā, bet dienu vēlāk jau bija gatavs izvirzīt jaunus kandidātus. Sociāldemokrāti, kas ir lielākais politiskais spēks Seimā un kuru pārstāve Inga Ruginiene veido jauno valdību, ir pilni apņēmības koalīciju saglabāt, nevis veidot mazākuma valdību bez "Nemunas rītausmas", kuru paudušas gatavību atbalstīt opozīcijas partijas.

Vajadzība pēc jaunas valdības tikai deviņus mēnešus pēc Seima vēlēšanām Lietuvā radās, kad augusta sākumā pēc skandāliem par biznesa darījumiem demisionēja iepriekšējais ministru kabinets, kuru vadīja Gintauts Palucks. Viņš atkāpās arī no Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja amata, līdz ar to sociāldemokrātiem pašlaik ir tikai pagaidu priekšsēdētājs - Jonavas rajona mērs Mindaugs Sinkevičs, un partijai jāmeklē arī jauns līderis.

Balsoja par "labo Viliju", dabūja Palucku

Palucka nonākšana valdības vadītāja amatā daudziem vēlētājiem bija negaidīta, jo priekšvēlēšanu kampaņā sociāldemokrātu kandidāte premjerministra postenim bija toreizējā partijas priekšsēdētāja, Eiroparlamenta deputāte un bijusī sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministre Vilija Blinkevičūte. Lielā mērā tieši pateicoties viņai, sociāldemokrātiem izdevās iegūt 52 no 141 mandāta pašreizējā Seima sasaukumā. Blinkevičūtei daudzu Lietuvas vēlētāju atmiņā ir "baltās mātes" tēls, jo pirms 2008.gada finanšu krīzes, būdama sociālās nodrošināšanas ministre, viņa panāca pensiju paaugstināšanu. Seima Budžeta un finanšu komisija, desmitgadi vēlāk izmeklējot finanšu krīzes cēloņus, atzina, ka Blinkevičūte veicinājusi neapdomīgu pensiju palielināšanu un fiskālās disciplīnas pārkāpšanu, kas padziļinājis krīzi. Tomēr daudzu vēlētāju sirdis bija iekarotas, un gan parlamenta, gan Eiroparlamenta vēlēšanās Blinkevičūtes atbalstītāji devās pie urnām, lai nobalsotu "par Viliju".

Taču pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Blinkevičūte paziņoja, ka valdības vadītāja krēslā tomēr nesēdīsies, apgalvojot, ka esot sapratusi, ka viņas vecums (tobrīd 64 gadi) un veselības stāvoklis neļaušot izturēt darba slodzi, kāda ir premjerministram, un tādēļ viņa esot nolēmusi turpināt vadīt savas dienas Eiroparlamentā līdz mandāta beigām 2029.gadā. Konservatīvo politiķe Ingrīda Šimonīte, kas bija premjerministre iepriekšējā Seima sasaukuma laikā, komentēja, ka priekšvēlēšanu debatēs "Vilijas kundze gluži kā Vasiļisa Skaistā bārstīja no piedurknes solījumus, vienu dāsnāku par otru, un, kad viņai tika lūgts detalizēti pastāstīt par to izpildi, izlikās, ka par skaitļiem neko nezina. Taču Vilijas kundze skaitļus zina vairāk nekā labi. Tāpēc viņa šobrīd pilnīgi pragmatiski izvēlējusies sev ērto uzturēšanos Eiropas Parlamentā, nevis nemitīgo spriedzi un darbu Lietuvas iedzīvotāju labā, īstenojot pašas drosmīgos solījumus".

Sociāldemokrāti premjerministra amatam izvirzīja partijas priekšsēdētāja vietnieku Gintautu Palucku. Viņš ir 20 gadus jaunāks par Blinkevičūti un enerģijas viņam netrūkst, taču politikas vērotāji norāda, ka Palucks kā premjerministra amata kandidāts vēlēšanās savai partijai sarūpētu krietni mazāk mandātu Seimā nekā Blinkevičūte.

Antisemīts Žemaitaitis pie koalīcijas galda

Sākumā sociāldemokrāti bija iecerējuši veidot valdību ar divām citām centriski kreisām partijām - Demokrātu savienību "Lietuvas vārdā", kas Seima vēlēšanās bija ieguvusi 14 mandātus, un Zemnieku un zaļo savienību, kuras kopīgajā frakcijā ar etnisko poļu partiju "Poļu vēlēšanu akcija" ir 11 deputāti. Tomēr "Lietuvas vārdā" līderim Sauļum Skvernelim ir dziļas antipātijas pret toreizējo "zaļzemnieku" līderi uzņēmēju Ramūnu Karbauski. Aizpagājušajā Seima sasaukumā "zaļzemnieki" bija valdošā partija, un Skvernelis bija viņu deleģētais premjerministrs, taču pēc tam, kad "zaļzemnieki" zaudēja nākamajās vēlēšanās, Skvernelis izveidoja savu partiju.

Tā kā Skvernelis nekādi nebija ar mieru būt vienā koalīcijā ar Karbauski, tad sociāldemokrāti koalīcijā paņēma tikai "Lietuvas vārdā" (14 tomēr ir vairāk nekā 11). Taču vairākumam bija vajadzīgs vēl trešais, un te nu sociāldemokrātiem bija divas izvēles - populistiskā "Nemunas rītausma" ar antisemītu Žemaitaiti priekšgalā, kurai tobrīd bija 20 mandāti, vai Liberāļu savienība ar 12 mandātiem. 20 tomēr ir vairāk nekā 12, turklāt liberāļi varētu būt neērti koalīcijas partneri. Uz to, ka ar Žemaitaiti arī varētu nebūt viegli, sociāldemokrāti tobrīd pievēra acis un par koalīcijas partneri izvēlējās "Nemunas rītausmu", lai gan pirms vēlēšanām bija solījuši izvairīties no sadarbības ar šo odiozo politisko spēku. Liberāļu savienības līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena ironizēja, ka sociāldemokrātu priekšvēlēšanu retorika par nevēlēšanos strādāt kopā ar "Nemunas rītausmu" mainās tāpat kā Blinkevičūtes solījumi vadīt jauno valdību. "Šķiet, ka Vilijas Blinkevičūtes bēgšana bija tikai pirmā daļa no garas ziepju operas, kuru mēs vērosim nākamos četrus gadus," prognozēja Čmilīte-Nilsena.

Žemaitaiša nonākšana pie valdošās koalīcijas galda izraisīja šoku ne tikai ārzemēs, vairākiem Vācijas, Polijas, Izraēlas un ASV augsta ranga politiķiem paužot bažas par iespējamu platformas piešķiršanu antisemītiskajai retorikai. Arī Lietuvā notikuši mītiņi ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku, protestējot pret "Nemunas rītausmas" atrašanos valdošajā koalīcijā. Prezidents Gitans Nausēda nosaucis "Nemunas rītausmas" iesaistīšanu koalīcijā par kļūdu un paziņojis, ka neapstiprinās ministru amatos "Nemunas rītausmas" biedrus, bet tikai partijas izvirzītus tehnokrātus.

Palucku nomaina Ruginiene

Palucka valdība sāka darbu decembrī, taču šaubas par tās spēju nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām sāka rasties jau maijā, kad tika publicēts žurnālistu pētījums, ka Paluckam piederošs uzņēmums no valsts attīstības bankas saņēmis 200 000 eiro aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem laikā, kad Palucks jau bija premjerministrs. Žurnālistu pētījumi par Palucka biznesu sekoja ik pēc nedēļas - tika atklāti gan līdzīgi neseni gadījumi, gan aizdomīgi darījumi pagājušajā desmitgadē, kad Palucks strādāja Viļņas pašvaldībā. Pats Palucks to sauca par nomelnošanas kampaņu, ko pret viņu vēršot nelabvēļi, tomēr paziņoja par atkāpšanos jūlija pēdējā dienā, kad vienā no ar viņu saistītajiem uzņēmumiem notika kratīšana.

No pulciņa kandidātu bez līdera palikušie sociāldemokrāti premjerministra amatam izvirzīja 44 gadus veco Ingu Ruginieni, kas pirms darba valdībā no 2018. līdz 2024.gadam bija Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāja, bet Sociāldemokrātu partijā iestājās tikai novembrī. Ruginienes uzskati ir kreisāki nekā vidēji partijā, kā arī jaunās valdības veidošanā manāms viņas politiskās pieredzes trūkums. Tomēr politikas vērotāji pieļauj, ka Ruginiene izraudzīta, lai kļūtu par jauno partijas gaišo tēlu "labās Vilijas" vietā. Katrā ziņā par to, ka pensijas būtu jāpaātrina straujāk un darba nedēļa jāsaīsina līdz četrām dienām, viņa jau ir sākusi runāt.

Izmantojot brīdi, kad mainās valdība, koalīciju ar savu Demokrātu savienību "Lietuvas vārdā" pameta Skvernelis, kuram bija radušās nesaskaņas ar sociāldemokrātiem. Par iemeslu aiziešanai Skvernelis, kuram, pārejot opozīcijā, bija jāatstāj arī Seima spīkera amats, pasludināja to, ka nekādi vairs nespējot atrasties vienā koalīcijā ar negantajiem populistiem "Nemunas rītausmu".

Koalīcijas līguma spēks un nespēks

Skverneļa partijas vietu koalīcijā ieņēmuši "zaļzemnieki" un poļu partija, taču jaunās valdības tapšanu bremzē Žemaitaitis, vienu dienu paziņojot, ka nupat parakstītais koalīcijas līgums vairs nav spēkā, jo Nausēda noraidījis divus "Nemunas rītausmas" izvirzītos ministru amatu kandidātus, bet nākamajā dienā paužot gatavību izvirzīt jaunus kandidātus. Ruginiene gan sacījusi, ka līgums ir spēkā un Žemaitaitis tikai nodarbojoties ar šantāžu, bet īstenībā nemaz negribot aiziet no koalīcijas, jo atrašanās opozīcijā "Nemunas rītausmai" būtu pagalam neizdevīga. Arī decembrī, dažas dienas pēc Palucka valdības darba sākuma, Žemaitaitis draudēja pamest koalīciju, ja nedabūs Seima vicespīkera amatu. Pie amata Žemaitaitis netika, un "Nemunas rītausma" no koalīcijas neaizgāja.

Tikmēr izteikti pieņēmumi, ka, noraidot "Nemunas rītausmas" izvirzīto kandidātu enerģētikas ministra amatam juristu Mindaugu Jablonski, Nausēda cenšas panākt, lai amatu saglabātu pašreizējais enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kurš tiek uzskatīts par Nausēdas cilvēku. Vaičūns nav nevienas partijas biedrs, bet darbam Palucka valdībā viņu izvirzīja "Lietuvas vārdā".

Ja jaunizveidotā koalīcija patiešām sabruks, politikas apskatnieki pieļauj, ka sociāldemokrāti varētu mēģināt sašķelt "Nemunas rītausmas" frakciju, pārvilinot savā pusē daļu tās deputātu, kā arī vienoties par atbalstu ar Jaukto deputātu grupu, kurā ir četri likumdevēji. Pastāv arī iespēja, ka sociāldemokrāti varētu izveidot mazākuma valdību, un atbalstu šādai valdībai ir solījuši opozīcijā esošie konservatīvie un liberāļi. Tomēr, pēc visa spriežot, sociāldemokrāti no šādas iespējas cenšas izvairīties, paciešot Žemaitaiša ālēšanos, jo nevēlas būt atkarīgi no konservatīvo un liberāļu izvirzītajiem nosacījumiem.