Krievijas un Baltkrievijas muskuļu demonstrējumā "Zapad 2025" pievienojas Indija, Irāna un vairākas Āfrikas valstis
Krievijas un Baltkrievijas vērienīgajās militārajās mācības “Zapad 2025” piedalās arī citas valstis. Krievijas mediji otrdien paziņojuši, ka tajās piedalās arī Indija, Irāna un vairāki svarīgi Krievijas partneri Āzijā un Āfrikā.
Atsaucoties uz Kremli, oficiālā ziņu aģentūra TASS paziņojusi, ka abu agresorvalstu bruņotajiem spēkiem pievienojušās vienības no Indijas, Irānas, Bangladešas, kā arī Āfrikas valstīm Burkinafaso, Kongo un Mali.
Šajās mācībās, kuras oficiāli ilgst līdz 16. septembrim, tostarp izmēģinātas jaunās Krievijas vidējā darbības rādiusa raķetes “Orešņik”, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām, bet kaimiņu iebiedēšanai Krievija Kaļiņingradas apgabalā pie Polijas robežas pieveda vairākas mobilās raķešu sistēmas “Iskander-M”.
Šo muskuļu demonstrēšanas laikā Krievijas Ārlietu ministrija vairākkārt paudusi neizpratni par Polijas lēmumu slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju. Ministrijas runassieva Marija Zaharova vairākkārt apsūdzēja Poliju cilvēktiesību pārkāpšanā un konflikta eskalācijā, aicinot to nekavējoties atvērt robežu. Zaharovas paustā vēlme bija sevišķi ironiska pēc vairāku Krievijas kaujas dronu Polijas teritorijā naktī uz 10. septembri. Tā bija pirmā reize, kad Krievijas droni tika notriekti virs NATO teritorijas.
Iepriekš mācībās “Zapad” abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu.
Zīmīgi, ka Krievijas 2022. gada 24. februāra invāzija Ukrainā sekoja dažas dienas pēc kopīgajiem manevriem Baltkrievijā "Sojuznaja rešimostj", kaut gan abu agresorvalstu amatpersonas līdz pēdējam brīdim kategoriski noliedza jebkādas invāzijas plānus un stāstīja par armijas vienību atvilkšanu, kas, protams, izrādījās meli.
Polijas attiecības ar Baltkrieviju strauji pasliktinājušās kopš 2021. gada, kad, atriebjoties kaimiņvalstīm par opozīcijas atbalstīšanu, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko sāka veicināt migrantu masveida ievešanu no Tuvajiem Austrumiem, lai viņus nogādātu pie Polijas robežas, kur to vardarbīgie pūļi ilgstoši centās ielauzties Polijas teritorijā, bet pēc tam regulāri centās iekļūt arī Lietuvā un Latvijā. Spriedze vēl vairāk pastiprinājās, kad Lukašenko aktīvi atbalstīja Krievijas sākto invāziju Ukrainā un vēlāk savā teritorijā ieveda krievu kodolieročus. Lukašenko pastāvīgi draud Polijai un citiem Rietumu kaimiņiem, vienlaikus žēlojoties, ka tās grasās Baltkrievijai uzbrukt.
