Makrons pēc Beirū krišanas meklē jaunu premjeru

Beirū savu atkāpšanās rakstu Makronam iesniegs pirmdienas priekšpusdienā, un prezidents viņa pēcteci gatavojas nosaukt tuvāko dienu laikā, paziņojusi Elizejas pils.

Taču, ņemot vērā lielo balsu skaitu, ar kādu parlaments izteica neuzticību Beirū un viņa valdībai, kas atradās pie varas tikai deviņus mēnešus, pastāv risks, ka arī viņa pēcteci sagaida tāds pats liktenis.

Kāds tuvs Makrona līdzgaitnieks, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, izteicies, ka prezidents varētu valdības vadīšanu uzticēt kādam, kas ilgu laiku ieņēmis ministra amatu un kuram viņš uzticas, piemēram līdzšinējam tieslietu ministram Žeraldam Darmanēnam vai aizsardzības ministram Sebastjēnam Lekornī.

Taču gan Darmanēns, gan Lekornī ir pārāk labēji noskaņoti, lai būtu pieņemami sociālistiem, ar kuriem varētu nākties vienoties, lai rastu izeju no politiskās krīzes.

Tāpēc reālistiskāka kandidāte varētu būt līdzšinējā veselības ministre Katrīna Votrēna, kas jau iepriekš vairākkārt minēta kā iespējamā premjerministre.

Cita iespēja varētu būt kāda ar kreisajiem saistīta persona, kas tomēr nebūtu Sociālistiskās partijas biedrs un kas būtu pieņemams Makrona pārstāvētajiem centristiem.

Par tādu figūru, piemēram, tiek uzskatīts Rafaels Glukmans, kas vada nelielo kreisi centrisko partiju "Place Publique" (Publiskais laukums), vai kādreizējais sociālists un bijušais premjerministrs Bernārs Kaznēvs.

Par līdzvērtīgu pretendentu tiek uzskatīts finanšu ministrs Ēriks Lombārs, kas arī savulaik atradies sociālistu rindās.

Taču iespējams arī mēģinājums "sadzīvot". Tā Francijā tiek dēvēta situācija, kad prezidents mēģina sadarboties ar valdību, kuru vada opozīcijas pārstāvis.

Šādā gadījumā visticamākā izvēle būtu sociālistu līderis Olivjē Fors, kas neslēpj savu ieinteresētību premjera krēslā.

Taču viņam nāktos paļauties uz labējo žēlastību, jo nevienam no nogrupējumiem Nacionālajā sapulcē nav vairākuma.

Tikmēr bijusī Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna jau paziņojusi, ka pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana nav Makrona "izvēle, bet pienākums".

Arī Beirū priekšteča Mišela Brnjē valdība decembrī neizturēja uzticības balsojumu, un ja gada laikā kritīs arī trešais premjerministrs, Makronam nekas neatliks, kā izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, atzīst domnīca "Eurasia Group".

Savukārt galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons aicinājis atkāpties pašam Maktonam.