
Putina padomus saņēmušais Slovākijas premjers Fico grasās pateikt Zelenskim "kaut ko svarīgu"

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pēc tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu paziņojis, ka vēlas nodot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim vairākus "secinājumus un vēstījumus". Fico sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka viņa tikšanās ar Putinu ilga aptuveni stundu un galvenā tēma bija karš Ukrainā. Tikšanās notika Ķīnā.
Slovākijas premjerministrs norādīja, ka tikšanās laikā Putins viņu informējis par savām sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Aļaskā un par izredzēm izbeigt karu Ukrainā. "No šīs svarīgās sarunas es guvu vairākus secinājumus un vēstījumus, kurus piektdien plānoju nodot Ukrainas prezidentam," paziņoja Fico, kurš plāno tikties ar Zelenski piektdien Slovākijas austrumos.
Fico arī sacīja, ka pēc tikšanās ar Putinu viņš sagaida daudz zvanu no citiem Eiropas līderiem, kurus ļoti interesēšot Putina teiktais. Ķīnā ar Putinu tikās arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs.
Savukārt Krievijas izdevumi vēsta, ka Putins aicinājis Fico pārtraukt gāzes un elektroenerģijas piegādes Ukrainai, lai to sodītu par uzbrukumu naftasvadam “Družba”. Vienlaikus Putins stāstījis, cik ļoti ilgi Krievija bija pacietusi Ukrainas uzbrukumus savai enerģētikas infrastruktūrai, un tikai pēdējā laikā sākusi “pietiekami nopietni” atbildēt. “Mēs ļoti ilgi pacietām, kad Ukrainas spēki veica pastāvīgus uzbrukumus mūsu enerģētikas objektiem. Pēc tam sākām atbildēt. Un mēs atbildam, protams, nopietni. Tā ir patiesība. Atbildot uz to Ukrainas cenšas nodarīt mums kaitējumu, taču vienlaikus cieš arī mūsu partneri,” stāstīja Putins.
Vienā mierā Putins turpināja stāstīt, ka vēl pirms diviem gadiem Krievijas armija neveica nekādas darbības “attiecībā uz civilo infrastruktūru”, īpaši ziemas laikā, acīmredzot uzskatot, ka visus ikdienas raķešu un dronu uzlidojumus 2022. gada un 2023. gada aukstajos mēnešos Ukrainas pilsētām, kad iedzīvotāji ilgi bija spiesti dzīvot tumsā un salā, viņi vienkārši nosapņojuši.
Tagad vairs Krievija nav tik iecietīga un labsirdīga, un beidzot sāk dot pretsparu, stāstīja Putins, un ieteica Fico rīkoties analoģiski. “Ukraina saņem ievērojamu energoresursu daudzumu no saviem kaimiņiem Austrumeiropā. Noslēdziet gāzes piegādes, kas nāk pretējā virzienā. Noslēdziet elektroenerģijas piegādes, un viņi uzreiz sapratīs, ka pastāv kaut kādas robežas viņu rīcībai, pārkāpjot svešas intereses,” Putins mudināja Slovākijas premjeru.
Fico solīja stingri vērsties pret Ukrainu. “Es šo jautājumu ļoti nopietni aktualizēšu. Jo nav iespējams, ka tiek veikti uzbrukumi mums tik nozīmīgai infrastruktūrai,” paziņoja Fico.
Jūnijā viņš bija paziņojis, ka neredz iemeslu tikties ar Zelenski, jo "viņš mani ienīst", acīmredzot, par Fico prokremlisko politiku. Tomēr nesenie ukraiņu triecieni Krievijas naftasvadam "Družba", ar ko krievu naftu saņem Putinam draudzīgās Ungārija un Slovākija, acīmredzot, likušas mainīt nostāju. Savukārt Ungārija savu attieksmi pauda, demonstratīvi atsakoties nosodīt Krievijas pagājušās nedēļas asiņainos triecienus Kijivai, kuros tika nogalināti 25 cilvēki.
Fico ieradies Ķīnā, lai piedalītos Otrā pasaules kara atceres pasākumos, tai skaitā militārā parādē trešdien. 9. maijā viņš bija vienīgais ES un NATO valstu pārstāvis, kurš devās pie Putina uz Maskavu svinēt Uzvaras dienu.
Starp Slovākiju un Ukrainu arī pastāv strīds par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas cauruļvadiem, pa kuriem tiek transportēta Krievijas gāze un nafta uz Slovākiju. Ukraina ir paziņojusi, ka ar šādiem uzbrukumiem grib samazināt Krievijas finansējumu karam.
Savukārt Kremļa diktators Ķīnā ir ieradies uz Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitu, kurā ticies gan ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu, gan Indijas premjerministru Narendru Modi, gan Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, viņiem attaisnojot savu agresiju Ukrainā un stāstot par “jauno pasaules kārtību”. Šanhajas sadarbības organizācijā ietilpst Ķīna, Indija, Krievija, Pakistāna, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Baltkrievija. Vēl 16 valstis piedalās kā novērotājvalstis vai dialoga partnerības valstis.