"Alternatīva Vācijai" satraukta: mūsu kandidāti mirst kā mušas!
Vācijas galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai”, kura Bundestāgā ir pārstāvēta ar otro lielāko deputātu skaitu, ceļ trauksmi par to, ka pēdējo nedēļu laikā pirms 14. septembrī paredzētajām reģionālajām vēlēšanām lielajā rietumu federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē, ir miruši seši tās kandidāti, turklāt neviens nav bijis tik vecs, lai tā nāvi uzskatītu par normālu procesu.
Divu nedēļu laikā no dzīves šķīrās 66 gadus vecais Ralfs Lange, 71 gadu vecais Volfgangs Klingers, 59 gadus vecais Štefans Berendess, 59 gadus vecais Volfgangs Zeics, kā arī divi rezerves kandidāti Renē Herfords un Patriks Tīce.
Policija ir paziņojusi, ka nevienā nāves gadījumā nav pierādījumu par ļaunprātīgu cēloni, bet plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija ir skopa, četru kandidātu nāves cēlonis nav norādīts, bet Zeica gadījumā atsaucas uz ģimenes vēlēšanos saglabāt privātumu. Konkrētākas ziņas ir par Herfordu, kurš miris no nieru atteices pēc aknu slimības, un Tīci, par kura nāves cēloni norādīta pašnāvība.
Kaut gan varas iestādes norādījušas, ka šajā laikā miruši arī daži citu partiju kandidāti, sociālajos tīklos jau runā, ka lieta “nav tīra”. AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele pārpublicējusi bijušā ekonomista Štefana Homburga apgalvojumu, ka šāds partijas kandidātu nāves gadījumu skaits ir “statistiski gandrīz neiespējams”.
Vier AfD-Kandidaten gestorben. https://t.co/i9is9Dnya5
— Alice Weidel (@Alice_Weidel) August 31, 2025
Tomēr partijas otrais cilvēks Ziemeļreinā-Vestfālenē Kajs Gotšalks otrdien atzina, ka “tas, kas ir manā rīcībā, bet tā ir tikai daļēja informācija, pašlaik neapstiprina šīs aizdomas”, vēsta BBC. Viņš norādīja, ka partija vēlas šo nāves gadījumu izmeklēšanu, “uzreiz neieklīstot sazvērestību teoriju teritorijā”.
Vācijas industriālajā Ziemeļreinā-Vestfālenē ir 18 miljonu iedzīvotāju, un tiek ziņots, ka vēlēšanās 14. septembrī kandidēs apmēram 20 000 cilvēku. Kaut gan “The European Conservative” norāda, ka AfD neprognozē īpašas sekmes šajās vēlēšanās, jo šajā federālajā zemē saskaņā ar aptauju rezultātiem kristīgie demokrāti ir pārliecinošā vadībā ar 36%, viņiem seko sociāldemokrāti ar 23%. Pēc nieka 5,4% iepriekšējās vietējās vēlēšanās 2022. gada maijā AfD popularitāte ir būtiski palielinājusies, un pēdējās federālajās vēlēšanās 2025. gada februārī AfD ieguva jau 16,8% un aptaujas liecina, ka apmēram šāds varētu būt rezultāts arī šoreiz. Kā zināms, federālajās vēlēšanās uzvarēja kristīgie demokrāti un par Vācijas kancleru kļuva Frīdrihs Mercs.
Tomēr kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā un viņa republikāņu partijas galēji labējo spēku ietekmes straujas palielināšanās, AfD aiz okeāna ir ieguvusi spēcīgu sabiedroto. Jau februārī, nepilnu mēnesi esot savā amatā, ASV viceprezidents Džeimss Venss ne tikai pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām tikās ar Alisi Veideli, ignorējot toreizējo kancleru, sociāldemokrātu Olafu Šolcu, bet Minhenes drošības konferencē “nolasīja lekciju” Eiropas valdībām par demokrātijas un runas brīvības apspiešanu, stāstot, ka īstie draudi Eiropai nenākot no Krievijas un Ķīnas, bet “no iekšienes”, un apsūdzēja valdības par atteikšanos sadarboties ar galēji labējām partijām. Vensa moralizēšana izskatījās jo īpaši jokaina apstākļos, kad pašā ASV trampisti pēc pilnas programmas cenšas izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Noklausījies Vensa lekciju, Šolcs paziņoja, ka “kategoriski noraida” viņa apgalvojumus. “Pateicoties nacionālsociālisma pieredzei, Vācijas demokrātiskajām partijām ir kopīgs konsenss: tas ir ugunsmūris pret galēji labējā spārna partijām,” viņš rakstīja mikroblogošanas vietnē “X”.
Savu artavu deva arī Trampa galvenais sponsors 2024. gada prezidenta vēlēšanās un šīs vietnes “X” īpašnieks, pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks, kurš neklātienē piedalījās AfD pasākumā, bet pēc vēlēšanām apsveica to ar panākumiem. Nesen viņš atkārtoja savu atbalstu AfD. “Vai nu Vācija balso par AfD, vai arī tās būs Vācijas beigas,” viņš paziņoja.
